Vakar es atklāju savu teātra sezonu ( uz viesizrādēm nebiju). Un šo izrādi varu jums ieteikt, ja beidzot jūs nolemtu atklāt sev jaunus teātrus ( uz ko es mudinu jau sen

)
Ja kas - tur ir arī bārs pirms izrādes ar vīnu, kafiju un sidru, un zālē krēsli, lai arī parastie saliekamie, ir izvietoti uz augstiem podestiem un redzamība ir laba no jebkuras vietas!
Bet par svarīgāko - par izrādi. Lugas pamatā tā pati luga, kuru iestudēja pirms simts gadiem Hermanis. Arī toreiz Hermanim pati oriģinālā luga bija tikai iedvesmas pamats, tāpat arī šeit ir pārstrādāts materiāls, tāpēc tēli nav tie paši, kas bija toreiz. Bet doma gan.
Aktieri divi - Jana Čivžele un Mārtiņš Upenieks. Abi izspēlē visus 10 attiecību pārus. Vakar biju fascinēta. Daļa manas patikas bija no tā, ka tas vecais JRT bekgraunds manī mita, brīžiem salīdzināju, nevis vērtējot, bet jūsmojot par šo. Un plus vēl balsis... un paralēlās spēles starp lugas varoņiem un vakardienas aktieriem kā tādiem.
Un tiri privāti un personīgi - es biju noilgojusies pēc tādas "mīlētāja balss" visas izrādes garumā, nevis kaut kādas tēošanas
