gar labo malu arī varēja iznākt, tur "Artūrs jaunībā" arī nāca gar to malu.
Visādi gadījumi bijuši:) Piem, Dzeguzes ligzdā, piemēram, sākumā tās automātiskās durvis bieži negribēja vērties vaļā. Tās lielās, kas skatuves aizmugurē. Skaitījās, ka slimnīcas personāls tās ar čipu ver vaļā. pēc pirmizrādes man stāstīja, kā pāris reizes gājuši riņķī. Manā izrādē bija šādi:
Andžāns/Vorens ved Makmērfiju , Vorens liek čipu, nekas nenotiek, pāris reizes cenšās pielikt, tad skaļi saka makmērfijam:"nāc te, dažkārt mēs ejam pa šejieni". Tikmēr Makmērfijs vicinās gar durvīm, savā elementā, hiperaktīvi:) Vorens jau paiet uz sāniem, kad durvis atveras , tas bija mīlīgi, kad M sauca, ei, nāc atpakaļ
