Biju Valmieras teātrī uz "Smaržo sēnes". Priede man vienmēr saistījies ar kaut ko labu, senas atmiņas un izjūtas. Vienā vārdā varu teikt - neiesaku. Kāpēc? Ja noņemam t.s. pievienoto vērtību lugai - to, ka tā bijusi aizliegta, tad, manuprāt, nekā cita tur arī nav. Ja es kā senas paaudzes cilvēks vēl sapratu vairāk, tad mani līdzgājēji jaunieši, kad vēlāk apspriedām, izrādās, pat tik daudz nebija sapratuši. Protams, protams, var vilt paralēles ar šodienu vai tml, bet luga vienkārši bija uzvesta ļoti garlaicīgi, pēc pirmā cēliena jau biju nogarlaikojusies, bet bija 3. Varbūt man ir pašvaki ar iztēli, bet pieļauju, ka man izrāde patiktu labāk, ja tur būtu kaut kas vairāk par padsmit aktieriem vienādos ķitelīšos, kas, saspiesti uz vienādiem ķeblīšiem apaļās zāles vidū, imitēja visu lugas darbību. Vienīgā, kas aktīvi reaģēja uz notiekošo, bija Ieva Struka(Zole), bet pieļauju, ka viņa kā speciāliste arī citādāk to visu uztvēra. Žēl, bet neiesaku.