Jāmēgina atbildēt , kas tad tas īsti bija, kas man nepatika?
Varbūt tas, ka mēģināju tieši no psiholoģiskā viedokļa izprast Mariannas rīcību un nekas man nesanāca. Un laikam sākot no tās slavenās poda ainas:) Ne tāpēc, ka man būt pretenzijas pret podiem, bet tāpēc, ka, manuprāt, uz poda citu klātbūtnē sēž vienīgi mazi bērni:) Kad Jūhans pazīņo par vēlmi aiziet, Mariannā parādās kaut kādas emocijas, ko es varu atpazīt. Un tad atkal sākas visādas izdarības, kas liekas tik stulbas.. nē, droši vein ne jau objektīvi stulbas, bet manās acīs:) BET! lai nu kādas būtu tās izdarības katrs jau šķiras citādāk un pārdzīvo to citādāk, bet - ja tas vecis bija tik muļļīgs, ja pameta ģimeni kaut kādas meičas dēļ, kura viņam apnika jau pēc pāris mēnešiem, tad tādā vecī nafig iemīlēties no jauna. Viņš taču galīgs ņerga un ja Marianna mums tiek rādīta kā sieviete, kura izrīko savus tābrīža mīļākos, pie tam tādā maukas tonī ķērkdama "es taču teicu nezvani, liec mani mierā, tinies", tad kāpēc lai viņa ielaistos seksa attiecībās ar savu muļļīgo eksvīru, kurš skrien pakaļ katriem brunčiem?