sapnī kas tik nenotiek...

[daddy]

Abos sapņos vienojošais ir ūdens... 

slapjie sapnīši, mjā.. 

[Samotrākes Nīke]

Beidzot man murgu vietā bija komēdija
Sižets: dāmīte labākajos gados ir slepenā dienesta aģente, maskēšanās noūkos viņai pieder saldumu veikaliņš tur, kur kādreiz bija Doma (?) kafejnīca - uz tā stūra pretī biržas mājai. Un vēl viņai ir trīs brīvprātīgie palīgi - 2 večuki un tantuks, kuri nez kā ir uzzinājuši, ka dāma ir spiedze un grib viņai palīdzēt. Viņi arī zina, ka filmās slepenie dienesti vienmēr izseko ļaunos, maskējoties par sētniekiem. Tad nu palīgi sadabū uzkopšanas firmas kombinezonus - pelēki, ar uzšūtiem logo - un slotas, tādas riktīgas veco laiku, no žagariem, un dodas izsekot aizdomās turamo - zosu gājienā viņam pakaļ pāri Doma laukumam, vienā ritmā vicinot tās slotas mazu gabaliņu virs zemes. Nu ļoooti neuzkrītoši    Sapnis bija diezgan garš un šitā "neuzkrītošā izsekošana" atkārtojās vēl vairākas reizes. Pamodos labā garastāvoklī.     

[Spārka]

Vecā darba vieta. Pāri ielai sākas ugunsgrēks, bet es tik meklēju kaut kādas paroles.

[tuk]

SNīke  iedomājos to skatu... 

[reno]

Mans teātra sapnis:
Esam jau Nac. teātra zālē, kāds no aktieriem iznācis priekšā, bet joprojām zālē nāk nokavējušies skatītāji. Kaut kur piemin iemeslu, ka sniegputenis. izrāde tomēr kaut kā sākas, un šķiet, ka Skroderdienu variants. Aktieri ir starp skatītājiem, mums netālu aktrise kaut ko skaļi penterē  un deklamē  un skatos, ka cilvēki ceļas un iet ārā no zāles, aizvien vairāk. Man tā kā žēl aktrisi, kas nometusies turpat, rindu tālāk. Viena cita, vecāka, metas viņu aizstāvēt, cik tas esot grūts darbs, un esot tikai pirms 2 dienām saņēmusi lomu. Man tā kā žēl un būtu gatava vēl mazliet palikt, lai gan nevienu vārdu nevar saprast. Tomēr esam aizgājuši no teātra....ejam pa tumšu ielu... un tālāk vairs neatceros....

[reno]

Kādu laiku vēl cietīšu to brīnumtabletīti, jo izguļos kārtīgi, bet tie sapņi...
Visādas drumslas.
Kā parasti sapnī, māja vecā, pirms pārbūves. Piedalās arī mamma un tēvs. Kaimiņi (vecie, kas māju pārdeva) būvē terasi tieši pie robežas, pretim mūsu durvīm.
 Ir atbraukusi meita ar visu bērnu, esot pašķīrusies, jo vīrs viņai pārmet, ka pārāk daudz drēbju. Es piekrītu, jo sapņa skapis piebāzts tā, ka ārā gāžas (dzīvē pavisam citādi). Viņa savukārt, ka vīrs  tīra mašīnas paneli ar indīgu šķidrumu. Bērnu atstāj pie mums, jābrauc nopirkt viņam drēbes.
Tālāk esmu dziesmu svētkos, gājienā, tautastērpā, bet Barselonā. Nesu pasniegt puķes, un atpalieku no sava pasvešā kora -ne zinu, kā sauc, ne no kurienes. Spraucos cauri rindām, pēkšņi izejam pie lielas šķērsielas... un gājiens pazudis lai paēstu. Tad sākas klīšana pa Barca ielām, meklēju latviešus kam pielīmēties, beigās kliboju. Pamostos un stipri sāp labās gūžas kauls

Rakstu šo visu, lai pati varētu tos pekstiņus, pilnus ar sīkām detaļā un sajūtām  atcerēties, lasīt nav obligāti

[reno]

Vēl vieni neprātīgie pekstiņi. Cēlonis gan ir grāmatā ko lasu  -Sieviete 1000 grādos.

Tātad darbība atkal vecajā Rīgas dzīvoklī. Virtuvē mamma (tādos vidējos gados) vētraini gatavo visādus ēdienus, kas paredzēti tēva bēru mielastam, jau šodien. Bet tēvs guļ istabā un vēl nav nomiris, pie tam tāds diezgan mundrs, bet saīdzis par visu jezgu.  Plānojam, kā brauksim uz bēru vietu. Tagad būs jāņem arī taksis, jo tēvs būs ar mums mašīnā un visiem vietas nepietiek, pie tam jāsaliek arī visas ēdienu bļodas.  Jau ierodas bēru dalībnieki -tante (35gadus kā mirusi) ar pusaugu bērniem. Nolemjam, ka ja jau tēvs dzīvs, mielastu neatcelsim, bet  būs kā radu sanākšana

[sanda]

Sapnis bija pēc tam, kad vienu dienu apēdu speķi, garšīgu, nākamajās pāris dienās gandrīz aizmirsu paēst, kaut ko iekodu.
Tajās pāris dienās sapnī vietējā Maximā x aiz apelsīnu un kā tur vēl kaudzēm ēdu turpat uz vietas no kārbas gatavo ēdienu - vārīti kartupeļi, tiem pie sāna mērce un  atsevišķa kārba ar brīnumgardu zivi – pēc garšas jūras zivs kaut kādā rozā marinādē, stingras, bet mīkstas filejas strēmeles, tinu ap dakšiņu ēdu nost. Burvīgi, ņamm...
Nākamajā naktī atkal ēdu Maximā, tinu ap dakšiņu gardo zivi, bet modos – ap dakšiņu  sapnī vēl neapēsta zivs. Atmodos un biju neizpratnē – nu kur tā zivs
Sapnī paēst var, bet kāpēc nevar apviņķelēt ap dakšiņu zivi un izvilkt līdzi

[Aste Risks]

Tajā brīdī kad nez kāpēc biju tur iemaldījies, Kongress pieņēma 50 miljardu palīdzības paku Ukrainai .
Sapnī viss likās loģiski 

[Trix]

Ā, tad tāpēc mēs ar bērniem skautu nometnē stāvējām uz lielas jumta terases, no kurienes varēja redzēt krieviju – kremli, katedrāli, vēl kaut kādas ēkas, aizkurām pelēkas debesis kā lietus mākoņi, bet vakara saule spīdēja aiz mums –, un no krievijas izklaidus šurp lidoja tumši pelēkas lidmašīnas ar pelēkiem dūmiem aizmugurē. Nevarējām saprast, kur lai slēpjas, jo uz terases tikai telpas ar stikla sienām. Lidmašīnas meta bumbas, bet tās bumbas arī lidoja lidmašīnām līdzi mums pāri. Kāda kaut kur lejā uzsprāga, bet nekas nesabruka.

[Mangusts]

Kaut kāds kinoļaužu pasākums - galdiņi, skatuve, ekrāns, mūzika, ļaudis bariem un čupiņām. Mums ielūgums uz 3 personām - 3. ar roku vēlāk pierakstīts, apakšā labotāja, t.i. pasākuma organizētāja, paraksts.


Ilgi grozāmies,viss svešs, atrodam klātu galdiņu tādā kā nišā. Labi pārredzama skatuve.


Un saruna par to, ka ballē vinnē tās dāmas, kam pašām sava kleita, kaut vai par 3-4 Eu, nevis smalkāka, bet nomāta, Jo tās ar nomātajām kļūst stīvas, lai nesabojātu tērpu, bet, kam savējā - dzīvīgas un atraktīvas un dabū izdejoties.


Man arī klēpī kleita (neprasiet nomāta vai sava), kuru gribētu uzvilkt, tik nesaprotu, kur to izdarīt. Labi atceros augšdaļu - neliels apaļš kakla izgriezums bez krādzīņas, sīkām podziņām, smalks pelēks audums ar tikko manāmām svītriņām.

[reno]

Man viss bija brutāli, kaut kādās haotiskās jaunbūvēs, kur beigās, lai tiktu ārā, pārgāju pāri tikko nobetonētam laukumam un pēc tam peļķē mazgāju kurpes un kājas...

[tuk]

Vakar jūtūbē skatījos Ievas Pīgoznes lekciju par latviešu vēsturisko darba apģērbu, tad nu šonakt...
Esmu devusies uz tādu kā garāžas izpārdošanu, tā notiek... kapos. Pēdējā pārdošanas diena un viss pa 0,39 centiem. Kapu metāla žodziņi akarināti ar apģērbu ķīpām, šo to pacilāju, neko īsti jau man nevaj un viss tāds nonēsāts, salāpīts, pleķains. Bet tautas ka biezs, cilvēki lec pāri bukšu dzīvžodziņiem, mēra viskautko, atstiepts pat liels spogulis... Pie sevis nodomāju, paiešos tur kur trauki, varbūt kas interesantāks, bet tie trauki arī tādi, cits saplaisājis, cits ar izsistu robu, lēti jau ir, bet nu kur tādus. Nospriežu, ka jādodas mājup un virzos uz kapu izeju. Pretī ar milzu apģērbu ķīpu smaidīga nāk kolēģes meita kura studē Anglijā, piestājam patērzēt, jautāju vai mamma arī šeit. Esot, bet palikusi kaulējoties. Ak kungs, ko tur vēl kaulēties par tādu cenu, nodomāju. Meita priecīgi rāda savus pirkumus, tādi ļoti novalkāti es saku... Viņa priecīgi - bet cik autentiski, Anglijā tādi milzu naudu maksā! Nja...

[olgucis]

šonakt Kara Delavinja ceļā uz kādu tusiņu sita man kanti. Gluži ieinteresēta nebiju bet arī neko daudz pretī nespārdījos. Sapnītis bija par ko citu, ļoti saistošs, bet no visa atceros tikai šo momentu ;o)))

[kvadra]

Ui, šonakt gan bija oriģināls sižets kā nekad    Pie manis jau otro dienu pēc kārtas nakšņoja jauns divdesmitgadīgs pusis. Absolūti platoniski!    Sēžam abi gultā, spilvenos atspiedušies, un es šim klārēju, ka viņam vajag jaunu meiteni, ka es viņam gandrīz par vecomāti deru un mūsu attiecībām nav nākotnes, bet šis man pretim, ka viņam vajagot mani, un punkts        Labi atceros, kā izskatījās - smuks tāds puisis , i ko es lauzos ?!