Autors Tēma: sapnī kas tik nenotiek...  (Lasīts 181190 reizes)

0 lietotājiem un 1 viesis lasa šo tēmu.

Atslēdzies reno

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1350 : 2025. gada 19. februāris, 09:29:24 »
Nopietni sarunājos ar kādu vecu kungu, bagātu investoru. Man mazliet glaimo, ka manus padomus uzklausa, jo paša bērnus neņem vērā. Krīt nekustamā īpašuma cenas, un viņš nopietni jautā, vai to māju Pārdaugavā nevajadzētu nodedzināt un saņemt apdrošināšanu. Es tā kā šaubos, bet tad piekrītu viņa domai. Beigās man uzdāvina ļoti smagu dīvainas formas nosūbējušu karoti. Redzu, ka sudrabs, tikai jānotīra


Apskatījos tulkā -nekas labs, jāpiesargājas no zagļiem


Amālijai labāks tulks -sudraba karote-tas uz pieņemšanu :mrgr:
« Pēdējās izmaiņas: 2025. gada 19. februāris, 09:49:27 no reno »

Atslēdzies tuk

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1351 : 2025. gada 19. februāris, 12:23:47 »
Drošības labad zagļus uz pieņemšanu tomēr neaicini...  :mrgr:

Atslēdzies reno

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1352 : 2025. gada 19. februāris, 16:41:14 »
Vai arī -pieņemšanā sargi somiņu :smej:

Atslēdzies tuk

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1353 : 2025. gada 19. februāris, 17:23:31 »
Ja sapnī ēd ar sudraba karotīti, tad aicinās uz pieņemšanu...

Atslēdzies Trix

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1354 : 2025. gada 19. februāris, 19:03:02 »
N gadus sapņoju, ka vēlreiz studēju tajā pašā fakultātē, bet nekādi nevaru pabeigt, kaut kāds kurss ceturtais, gadi iet, man eksāmeni nekārtoti, citreiz ieeju auditorijā, kursabiedri sen jau jauni, bet man vēl diplomdarbs netaisīts utt utt. Un visu laiku sajūta, ka kaut kad taču jāpabeidz tā augstskola, kāda velna pēc es tur līdu otrreiz, bet skaidrs, ka nepabeigšu.

Šonakt sapņoju, ka esmu aizgājusi uz savu augstskolu uz eksāmenu. Tā pilnīgi no zila gaisa, neko nezinu, domāju, ka mani izmetīs, jo ieskaišu grāmatiņā vispār tukšums. Bet pasniedzējs man uzdod vienu jautājumu, galīgi nesaistītu ar priekšmetu, ieraksta ieskaitītu un iedod sagrieztus papīra kvadrātiņus (tādus ap 3x3 cm) ar numuriņiem virsū, tie jāiedod citiem pasniedzējiem. Bet vienlaikus es zinu, ka tie numuriņi paši tur nonāks. Eju uz nākamo eksāmenu, kur arī neko nezinu, bet ir tāda vispārējā sajūta, ka šoreiz es visu nokārtošu un tak beidzot pabeigšu.


 :?:  A dzīvē kā bija sūdi tā ir, un nekas netaisās mainīties, tikai problēmas vairojas...
Varbūt tas uz jaunām problēmām?...
Es visu atceros, Ričard...

Atslēdzies lumbergs

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1355 : 2025. gada 19. februāris, 19:21:03 »
Varb'ut ziime, ka viss jau ir zinaams (lapinjas ar cipariem), tas nav atkariigs no Tevis , neplosies.






Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1356 : 2025. gada 20. februāris, 11:20:44 »
Oi, es šonakt pa sapņiem tusēju ar Holmsu un Vatsonu  :rofl:  Vatsons apakšā tēloja apsargu, Holmss izlēca pa logu no diezgan augsta stāva, bet mani kundzīte Viktorijas laikmeta tērpā iekārtoja uz gulēšanu. 
Turn that sh*t up louder, make it all go faster!

Atslēdzies Trix

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1357 : 2025. gada 20. februāris, 17:21:18 »
Esmu kopā ar divām draudzenēm (neatceros kas par cilvēkiem), viņas ieiet mājās pie Skaidrītes, vienas senas manas mammas draudzenes. Mājā īpatnēji gaiteņi zigzagā, visas durvis ir ļoti šauras. Skaidrīte priecīga par apciemojumu, runājamies, bet vairāk runā tās divas meitenes. Projām ejot, ieejam citā istabā, tur istabas vidū uz krēsla sēž pajauna sieviete, bet redzams, ka ne pie pilna prāta, viņai klēpī zīdainis bez rokām un bez kājām, tāds stīvi iestutēts. Sieviete to zīdaini netur, skatās sānis un runā kaut ko bezsakarīgu. Ejam projām.

Nonākam kaut kādā pilsētas tusiņā, liela platforma–skatuve. Tās divas draudzenes kaut kur pazūd. Cilvēki staigā, ansamblis taisās uz muzicēšanu. Pienāk man klāt pajauna sieviete, tā īsi zem 30, ļoti labi ģērbusies, kvalitatīva kosmētika – nu tāda acīmredzami bagāta smalku aprindu dāma – un sāk ar mani runāt. Jautā kāda ir mana mīļākā krāsa. Paraustu plecus, saku, ka zaļa. Ai, viņai arī zaļa ir mīļākā krāsa (skatos, ka kleita tiešām zaļa). Jautā – kāda mašīna man patīk? Pie sevis nodomāju, ka [pieņemsim] dzeltena Citroen Xsara, tāda kā ir man, bet Latvijā tādu nav daudz, taču skaļi nepasaku. Viņa saka, ka viņas mīļākā mašīna ir dzeltena Citroen Xsara. Nodomāju, ka tādas dīvainas sakritības, un ko viņai no manis vajag? Viņa saka: "... un tavs tētis ir nomiris". Nodomāju, ka sen jau miris, gadi 30 pagājuši. Un ka viņa pārāk daudz zina par mani un ne jau nejauši sāka ar mani runāt.

Kad garām iet cilvēku bariņš, aizslēpjos un bēgu, jo neko labu neparedzu.
Man kājās tenisčības ar zemām malām, bet ar ielocītām kapēm, neērti skriet. Skrienu garām apavu veikalam, domāju, ieskriešu ātri nopirkšu skrienamos apavus. Veikalam ārdurvis vaļā, apkopēja ar lielu lupatu mazgā nodilušu bēšu grīdu, divas paresnas pārdevējas stāv pie durvīm, un es saprotu, ka man tur nesanāks ieiet, jo neielaidīs. Atloku un uzvelku tās savas čības pareizi un skrienu tālāk.

Vēlreiz ieeju pie Skaidrītes, bet viņas nav mājās. Gaiteņi ir vēl šaurāki un stūraināki, durvis gaiteņa stūros tik šauras, ka knapi varu iespraukties. Tajā istabā joprojām sēž dīvainā jauniete ar to pašu zīdaini klēpī un runā. Sajūta ne pārāk omulīga, eju projām un skrienu tālāk.

Saprotu, ka man dzenas pakaļ, bet tā īsti nevienu neredzu. Izskrienu caur tuneli, pa šaurām ieliņām un esmu kaut kādas mājas 4. stāvā, lielā tukšā istabā ar lieliem logiem. Viens logs vaļā. Aiz manis ienāk bārdains tumsnējs vīrietis baltā arābu apģērbā ar elektrošoku rokā. Saprotu, ka viņš ir vienā komandā ar to dārgi ģērbto sievieti un ir man sekojis. Ko viņam vajag, – nesaprotu. Atpakaļ izejas nav, viņš stāv durvīs. Paskatos pa logu – ārā vasara, vējiņš šūpo loga vērtni, lejā rūsgans purvs. Izlecu pa logu, cerībā, ka apakšā nebūs ciets. Patiešām nolecu kā uz mīkstām nezāļu čupām, kas peld ūdenī. Tai mājai 1. stāvs kā vaļēja galerija, kas pieiet tieši pie purva, grīda ar purvu vienā līmenī. Ieeju tajā 1. stāvā – arī tukša telpa, betona grīda, betona kolonas, bet viss tāds applucis. Tur izklaidus stāv trīs jauni sīrieši gaiši zilās drēbēs (un kā es zinu, ka sīrieši? :D ), bet viņi man nepievērš uzmanību, vienkārši stāv. Ieeju pirmajā gaitenī pa kreisi, jo man ir jātiek projām.
Tālāk neatceros, bet bija vēl un daudz.

Bet kas interesanti – tam sapnim bija trīs dažādi nobeigumi. Pirmajā versijā mani noķēra un mēģināja nogalināt tunelī. Pēdējā brīdī pa pusei pamodos, izlēmu, ka man tomēr ir jāaizbēg, aizmigu, un skrēju tālāk līdz tam 4. stāvam. Tur tas arābs mani gandrīz nogalināja, bet atkal pēdējā brīdī pa pusei pamodos, izlēmu, ka var taču lēkt pa logu, aizmigu un sapnis turpinājās – izlēcu pa logu, redzēju tos trīs sīriešus utt. Pēdējā variantā, šķiet, tie trīs sīrieši man skrēja pakaļ, vicināju kaut kādu zobenu, lai tiktu no viņiem vaļā.
Es visu atceros, Ričard...

Atslēdzies reno

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1358 : 2025. gada 20. februāris, 17:54:08 »
Šausmas. Tik traki man nekad nav bijuši

Atslēdzies Trix

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1359 : 2025. gada 20. februāris, 17:55:18 »
Ja es visu atcerētos, ko sapņoju sērijām, un ja to varētu ierakstīt, Holivuda varētu iet atvaļinājumā. :D
Es visu atceros, Ričard...

Atslēdzies lumbergs

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1360 : 2025. gada 20. februāris, 19:01:58 »
Es laikam baidiitos aizmigt. Man shausmenieki no nervu ripaam, beigaas konstateeju, ka pat nervostrong vai baldriaans tikpat pretiigi iedarbojas. Fui.

Atslēdzies tuk

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1361 : 2025. gada 20. februāris, 21:34:23 »
Zīdainis nebija uz labu, cik atceros...
Man mēdz būt reizēm tādi atkārtojojušies sižeti ar dažādām modulācijām, kur ir kādi tumsnēji (?) laudis kuri iemitinājušies mūsu garāžā, vai saimniecības ēkā, ar stroķiem un tā... kas no 90tajiem vai mafijas... sajūtas baiselīgas, grūti ar viņiem ko sarunāt lai pamet mūsu īpašumu, atceros, apelēju pie tā, ka iepriekš viņiem samaksājām prasīto summu un viņi solījās mūs vairs neapmeklēt, bet vārdu netur. Viņiem savi argumenti un stroķi... baiselīgi.
Ļoti nepatīkama sajūta visu dienu pēc tādiem sapņiem,  labi ka nav bieži.
« Pēdējās izmaiņas: 2025. gada 20. februāris, 21:46:48 no tuk »

Atslēdzies reno

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1362 : 2025. gada 20. februāris, 21:57:21 »
Manos sapņos nekas tāds varmācīgs nenotiek, bet darbība parasti vai nu mājā, kāda tā bija pirms pārbūvēšanas, vai kādreizējā  Rīgas dzīvoklī. Mirušos vecākus redzu bieži

Atslēdzies tuk

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1363 : 2025. gada 01. marts, 14:56:49 »
Oi, šonakt sekotajām ASV sarunām attiecīgs sapnis...
Pārbraucu mājās nez no kurienes un pagalma mastā uzvilkts ASV karogs, pilns greznos vakartērpos ģērbtu ļaužu, kungi smokingos, dāmas greznās, vasarīgās vakarkleitās, augspapēdenēs, kuru papēži grimst pagalma mauriņā kuru klāj ap 10cm svaigi sniguša sniega. Izbrīnīta ieeju mājā, tur neviena, eju uz saimniecības ēku, tur tādās spožās nerūsējošā tērauda bļodās - ap 30l tilpumā tiek griezts rasols, rosās n-tie pavāri baltās micēs. Rosols sagriezts, tiek lieta virsū majonēze no milzu kannām, bet kā samaisīt... Te uzrodas Tukkungs un saka, varētu ar kādu dēli, viens pavārs piecīgi paķer kur pieslietu, netīru dēli, un tik maisīs, tukkungs izrauj no rokām - ne jau tādu un dodas ēvelēt un slīpēt a'la airi. Es stāvu, skatos un jautāju, kas šeit, sasodīts, vispār notiek??? Tukkungs atbild, ka arī īsti neesot lietas kursā, bet itkā Trampa un Melānijas kāzas...
Nesam to airi - karoti uz šķūni un pamanām, ka uz tādas kā griezošās platformas, valša pozās stāv Donalds ar Melāniju. Izskatās kā vaska figūras, saku. Tad jau laikam patiesi kāzas...
Atdodam rasolu jaucamo airi un Tukkungs saka, ejam gulēt, mūs neviens par neko nav informējis, lai paši ņemas...
Agri no rīta pamostamies no ļoti skaļas mūzikas - uz tās griezošās platformas Tommy Cash ar savu Expresso... pagalms piemētāts ar plastmasas vienreizlietojamo trauku drazu, šur tur vēl pa kādam atlūzušam kāzu viesim. Pienāk tas Tommy Cash dejotājs kurš no Daugavpils un jautā, cik vēl reizes viņiem jāizpilda tas Expresso, skatītāju jau tāpat vairs nav, varbūt var doties mājās...
« Pēdējās izmaiņas: 2025. gada 01. marts, 15:04:12 no tuk »

Atslēdzies Spārka

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1364 : 2025. gada 11. marts, 13:00:52 »
Mēs ar Joko Ono vadījām kaut kādu lielu pasākumu.