Pamodos. Pierakstīšu, jo citādi aizmirsīšu.
Vakars, tumšs. Nāku no kaut kāda pasākuma, uz ielas mani uzrunā nepazīstams puisis, aicinot līdzi uz mājas ballīti. Kāpēc ne, ejam. Tepat, netālu. Pagriežoties gar stūri, redzam, ka bandītiska izskata ļaudis slepus novieto kaut kādu kasti starp kokiem un mājas sienu. Viņi tūlīt dodas prom, mēs ielūkojamies kastē. Kaut kāda mega mega super dārga dzēriena pudeles. Pavadonis ierosina pāris paņemt. Man gan maisiņā ir pilna tekilas pudele no iepriekšējām viesībām, tomēr es neiebilstu. Bet bandīti tepat vien vēl ir un mūs pamana. Mūkam pagalmā, kas izrādās mana bērnības kaimiņmāja ar izeju gan pagalmā, gan uz ielas pusi un sarežģītu kāpņu sistēmu, pa kuru bezgalinteresanti bija spēlēt skriešanās – slēpšanās spēles. Tas mūs neglābj, sliktie arī šo namu pazīst. Un, vispār, sliktie esam mēs, jo nospērām viņu dzeramo.
Mūs noķer un ieved otrā stāva dzīvoklī. Tur priekšā paliela kompānija ārkārtīgi kolorītu ļaužu. Atmosfēra – no Tūkstots un vienas nakts, balles no M&M, Tvinpīkas, seriāla Carnivale utt, mistiski nesaprotama, bet intriģējoša. Austrumnieciski aromāti, pustumsa, tāda kā disko dūmu migliņa, nepārprotami kaut kāda reibinoša viela gaisā.
Mums izvirza apsūdzību brīnumdzēriena zagšanā. Nu, skaidrs, ka vainīgi. Manu pavadoni, izrādās, kompānija pazīst, uzrunā vārdā. Bet tas viņu neglābj, viņš tiek notiesāts uz nāvi. Mani atzīst par mazāk vainīgu, vēl lems, ko iesākt.
Izrādās, ir vēl citi kaut kādos pārkāpumos vainotie, kuriem izpildīs nāves sodu. Un izpilda arī, viss izskatās kā operā, ziedi, vītnes, vīraks, mūzika, estetizēti un pat uzbudinoši, visi to vēro kā priekšnesumu. Detaļas es īsti nesaskatu, jo esmu reibinošo vielu iespaidā.
Austrumnieciski kosmiskai mūzikai skanot, sākas tāda kā ballītes daļa. Ir burvju mākslinieku pāris, kas izbur no piedurknēm vizuļojošu un smaržīgu tauriņu pūļus, žonglieri, vēderdejotājas. Fonā rit sarunas, ir dzērieni, jūras velšu uzkodas. Es mēģinu lēnītēm no viena otra izdabūt, vai un kā varu tikt prom. No visiem saņemu līdzīgu atbildi – esi pacietīga, gaidi, nerunā neko lieku.
Kontrastā visam austrumnieciskajam lēnplūdumam uzrodas nikns, pārmērīgi izkrāsots sievišķis, kas strostē mani par visādiem grēkiem. Tagad es netikšot apciemot mīļoto vīrieti cietumā! (Ak, tad tāds man arī vēl ir?) Es cenšos neko pretī nerunāt, pētu viņas sarkanīgo matu sasuku. Laikam parūka, nospriežu. Kadrā parādās sudrabainā brokātā tērpta, ārkārtīgi impozanta matrona ar karalisku stāju, kas, kā noprotams, visu nosaka. Es varēšot iet mājās, bet ne tūlīt. Man tiek piedāvāts kļūt par viņu ekskluzīvā klubiņa biedri un piedalīties šādos pasākumos regulāri. Es jūtu, ka esmu kādu narkotiku iespaidā, bet paralēli cenšos sakarīgi domāt. Atceros nostāstus un baumas, pat rakstus presē par ģimeni, kam pieder šāds “slepkavīgo viesību” bizness. Uzaicinātajiem viesiem pēc pirmās reizes jāmaksā milzīga dalības maksa, ja viņi to vairs nespēj, tad paši kļūst par estetizēto slepkavību objektiem. Pie reizes atceros sava konta stāvokli un nobrīnos, kādēļ mani novērtējuši par tik maksātspējīgu. Saprotu arī, ka nejaušā sastapšanās nebija nejaušība, nelaimīgais puisis ticis sūtīts, lai mani atvestu. Mana uzmanība pārslēdzas uz grīdu, vienā telpas malā mētājas pārdesmit kurpju pāri, no tiem kādi 3 manējie. Nobrīnos – kur tie te radušies. Bet kur mana somiņa? Vajag somiņu. Un es nevaru ilgāk palikt, man mammai jāpiezvana. Ak, nē, mana mamma ir mirusi. Bet viņi to nezina. Jāprasa somiņa.
Matrona turpina man stāstīt par kluba dalībnieku priekšrocībām un žēlīgi atļauj apdomāt. Parādās divas ārkārtīgi skaistas meitenes zeltainos miesas krāsas triko (tieši zeltainos un miesas, ja). Es nodomāju – ak tu žēlums, ka neesmu lezbiete. Meitenes ir laipnas un valodīgas, bet nekādu būtisku informāciju no viņām neizdodas izvilkt. Man tuvojas sarkanīgā sasuka, ak, tikai ne atkal, nodomāju. Bet viņu malā pastumj nu āārkārtīgi skaists vīrietis, matronas dēls, kas iepriekš vadījis tiesāšanas procesu un rituālās slepkavības. Ādas vestīte uz kailas miesas. Burvīgas miesas, man jāteic. Cauri reibumam noprotu, ka viņš tagad flirtē ar mani, lai es tūdaļ nokļūtu ar viņu gultā un tādējādi tiktu piesaistīta tam sasodītajam klubiņam. Bet pieskārieni ir tik tīkami, ka lai parauj visu jods...
Un pamostos.
Uzziņai - neko pirms aizmigšanas lietojusi nebiju, vīraku istabā neviens nekvēpināja.
Ar labu nakti atkal.