sapnī kas tik nenotiek...

[Broņa]

Labi. Ja jau jūs gribat, es arī varu uzrakstīt sapni ar virtuāliem tēliem. Tas gan bija ļoti sen, bet redzēju sapni, kur vismaz faktu līmenī viss bija skaidrs.

Mēs ar Minni bijām baznīcā (katoļu). Abas sēdējām un godīgi klausījāmies dievkalpojumu. Pie tam dievkalpojumu vadīja tplv, kurš bija katoļu garīdznieks, sapnī par to nekādu šaubu vai izbrīna nebija, it kā vispārzināms fakts, ka tplv ir katoļu garīdznieks.

Tad visi cēlās kājās un stājās tādā kā rindā pie dievgalda, saņemt dievmaizīti un laikam arī vīnu. Minne teica, ka mums arī jāiet, bet es atteicu, ka es taču nedrīkstu, jo neesmu katoliete, bet luterāniete. Tad Minne aizgāja un kā svēta, fanātiska katoliete ieņēma rindu pēc dievmaizes.
Es paliku viena, jo visi apkārtējie un priekšā sēdošie arī iestājās rindā, bet man bija tāda kā baiļu sajūta, jo es biju svešā baznīcā, mēģināju tā kā sarauties maziņa, lai mani neierauga. Nu it kā es, luterāniete, nedrīkstētu atrasties katoļu baznīcā, un it kā to tā varētu noteikt, ka neesmu katoliete. Tāda neaizsargātības sajūta bija.

[olgucis]

kur tad nu atcerēties, ir sapņi, kurus nevar aizmirst. Man savā laikā, pāris desmit gadus atpakaļ bija sapnis. Es naktī klīstu pa Vecrīgu. Nakts.Tumšs. Vasara, nesen bija nolijis lietus un bruģis laternu gaismā atspīd jaukām krāsām. Uz ielām neviena, bet es labu laiku kādu meklēju. Tāds skumjš garīgais, principā jau zināju kuru. Te kādā ēkā, liekas, pavecs kinoteātris, redzu - atvērtas durvis un aiz tām gaisma. Ienāku iekšā un uzreiz atrodos, kaut kur aiz skatuves. Un te man pretim nāk kāds džeks, sajūta tāda, ka viņš tieši mani gaidīja. Un viņa skatienā tādas ilgas un visaptveroša mīlestība...  Tajās varēja ienirt un pazust. Nu fantastika, es ko tādu vispār nekad nebiju jutusi! Liekas, ka viņš visu par mani zina, ka mēs mūžu jau esam pazīstami un ka tieši es esmu visa viņa pasaule. Un manī pēkšņi arī Tāda laimes sajūta, it kā es lidotu sprīdi virs zemes... Un te es pamodos, bet tā sajūta palika. Nekad mūžā es to cilvēku neesmu ne pirms tam ne pēc tam redzējusi, bet to sajūtu aizmirst nav iespējams.

[Broņa]

Olguc, tu māksliniece, tikai Tev kaut kas tāds var rādīties.

[Minne]

Alleluja, Broņa, izskatās, mainījusi domas, ka sapņus iespējams atcerēties un pārstāstīt 

p.s.es turklāt vēl sapņus mēdzu kladē pierakstīt, pie gultas, pa rokai
 

[Broņa]

Jā, ir tādi fragmenti, kur var viegli faktus izklāstīt, bet visu to mozaīku jau tāpat nevar īsti salikt.

[Nāra]

Varbūt nav tā, ka neticu Jūsu sapņiem, bet pierakstīšanu kladìtēs nesaprotu. Broņas domas ir līdzīgas manām. Man arī nekad sapņos nerādās nekas neparasts un pārdabisks. Piemēram, šīs nakts sapnis..nu, ko tur pierakstīt un secināt   
Sapņoju, ka pazaudēju telefonu, vietā nejauši nopirku pogu telefonu un līdz ar to nebija google.  Tapēc nevarēju atrast Brīvības ielu un visu sapni prasīju garāmgājejiem, neviens neteica. Tā arì maldījos. Viss 

[itta]

No pagātnes joprojām atceros vairākus sapņus, pat bez pierakstīšanas blociņos, jo tie ir bijuši vai nu ļoti šausminoši izjūtu ziņā vai arī tieši pretēji...


Viens no tādiem bija par to, kā pie skolas blakus soliņam atradu kaudzi ar gredzeniem un visādām citādām sudrablietām, bet pēc tam satiku puisi - neatminos izskatu, bet atceros, kā viņš ar maigumu veda mani cauri kaut kam līdzīgam dzīvžogam un otr'apusē nonākot uzdāvināja gredzenu,, kuru arī uzvilka pirkstā... (tas bija kaut kādu 14 gadu vecumā)


Aaa vēl kaut kad redzēju sapnī ratiņos kaimiņienes mazo puiku, pirms dzimšanas - kad ieraudzīju dzīvē biju šokā par to, ka bija viens pret viens... (pirmsskolas vecums)


Murgaino sapņu ziņā divreiz esmu redzējusi bandītus, kur vienreiz uzmodos no sajūtas, ka mani reāli nošauj (aiz bailēm bērnībā gulēju kā sastingusi un bez balss, nevarēju ne pasaukt, ne paraudāt, attapos tikai pēc kāda laika), bet otreiz jau studiju laikā kojās, pamodināja mammas zvans 3:00 naktī, tai brīdī sapnī nevarēju pamosties, jo atrados telpā, kur gulju un redzu, ka pa logu rāpjās bandīti, baisi līdz neprātam, bet nevaru neko ne izdarīt ne pakustēties ne atmosties...


Vienīgais pēdējos gados vairs praktiski nelidoju sapnī, kaut tā sajūta, pacelties spārnos un kur doties ir fantastiska un šādus sapņus parasti centos paturpināt pēc iemigšanas, reizēm izdevās ...

[reno]

Man sen atpakaļ bija sapnis ar sajūtām, līdzīgi Olgucim. Tikai sapnī es zināju, ka tas ir Jēzus. Patiesībā es atceros tikai mirkli, kad viņš ar pirkstgaliem pieskaras man rokai, un mani pārņem pilnīga laimes un miera sajūta. Ka nevajag bēdāties, ka Viņš tepat ir.
Tas bija man smags laiks, un sapnis bija kā glābiņš.

Bet šonakt , patiesībā šorīt, otrreiz aizmiegot, bija pavisam triviāla epizode.
Viens mans klasesbiedrs ir ļoti augstā amatā, un tās iestādes pasākumā es viņu ieraugu, un nodomāju, ka vajadzētu pieiet sasveicināties. Kad nu tā virzos uz to pusi, mani pārķer kāda liela auguma dāma un sāk stāstīt, cik tas ir sarežģīti, atturēt visādus saveicināties gribētājus. Bet tas nav tā naidīgi, bet kā saprotošai draudzenei. Es pārjautāju, vai viņa ir X sieva. Tad es pieeju pie loga, un man blakus izrādās X, tādā baltā apmetnī ar kapuci, lai maskētos. Es saku -tu ko, kā tāds Šerloks Holmss pielavies. Citādi nevarot.

Nekas briesmīgi dīvains sapnī nav, jo gar to iestādi vakar grozījos

[Mangusts]

o pagātnes joprojām atceros vairākus sapņus, pat bez pierakstīšanas blociņos, jo tie ir bijuši vai nu ļoti šausminoši izjūtu ziņā vai arī tieši pretēji...

Līdzīgi. Zinu, ka daudzi mani sapņi saistīti ar ko redzētu, pārdzīvotu dzīvē vai filmās. Mamma pat neļāva skatīties kaut kādu filmu, jo pēc "Ruslana un Ludmilas" noskatīšanās, stāstīju par sapnī redzētām runājošām galvām un filmā bija tāda runājoša spēkavīra galva.
Pēc ugunsgrēka dzīvoklī, no kura vien redzēju melnās virtuves sienas, kad atgriezos no vasaras brīvlaika, bieži sapņoju par ugunsgrēkiem.
Vēl ilgi pēc tam, kad beidzu spēlēt Doom, gadījās sapņi, kur kaut kādos labirintos slēpos no mošķiem.

Un kā Reno, ja piefiksēju sapni tūlīt pēc pamošanās, pamattēmu atceros. Ja pamostos un tajā brīdī sapni atceros, bet atkal aizmiegu, sapni atceros reti, labākajā gadījumā kopējo noskaņu.

Ir daži sapni, kurus redzēju pirms krietna laika, bet paslinkoju ierakstīt šeit. Viens pilnīgi noteikti Sīrijas kara un bēgļu tēmas rosināts piedzīvojums, vēl dīvaināks nekā parasti, jo biju vairāk kā vērotāja, nevis galvenā persona.

[olgucis]

es parasti varu atcerēties, ja pamostoties uzreiz sāku ritināt notikumus atmiņā... man pat liekas, ka tas nav slikts treniņš atmiņai.
 ja pēc pamošanās esmu kaut ko sākusi darīt - viss ne miņas no sapņa. Varu tikai pateikt, vai bija labs vai slikts, varbūt kādu momentu, bet jau bez niansēm.

[tuk]

Ir jau arī tādi sapņi, kurus pēc iespējas ātrāk gribas izslēgt no apziņas un atmiņas.
Bet nekādi neizdodas, gadu gadiem,
ik pa laikam kkur atmiņā uzpeld- tāds sapnis bija, sen, ļoti sen... , un netiec no tā vaļā.

[Minne]

Man nav tādu sapņu, kas mani vajātu vai nelaistu vaļā. Jā, bijuši tādi, kuru iespaids, gan nepatīkamais gan skaistais pavadījis mani vairākas dienas, bet citādi - atceros, ka bija, atceros, kas bija, varbūt šo tie pierakstu, un tad palaižu vaļā.

[tuk]

Es ne par vajāšanu, vairāk par atmiņu. Redz, kāds no rīta vārdiski atkārto lai
atcerētos, cits pat pieraksta, bet dažreiz atceries bez visa tā pat nepūloties un negribot

[Luīze]

Sapnī nekustamo īpašumu mākleris man rāda dzīvokļus. Pirmo es izbrāķēju uzreiz, jo atrodas mājas pirmajā stāvā, un pilnīgi visas sienas ir no caurspīdīga stikla - ne tādā mēbeles salikt, ne dzīvot, realitātes šovs būtu garāmgājējiem par prieku.
Tālāk mani ved uz nākamo dzīvokli. Mājas pirmajā stāvā ir trīsstāvīgs lifts, lai tajā iekāptu, man jākāpj pa trepēm uz augšējo ieeju. Izeja no lifta ir tieši dzīvoklī. Jautāju māklerim, vai šādā veidā kāds nevēlams viesis uz dzīvokli nevar uzbraukt, bet konkrētu atbildi nesaņemu. Dzīvoklī viss darbojas uz kaut kādiem sensoriem. Prasu, ko tad, ja pazūd elektrība... ā, tad viss nobloķējas. Jautāju, kā lai tieku tad no dzīvokļa ārā, un man parāda durvis, aiz kurām ir parastas kāpnes. Prasu atslēgu no tām durvīm. Bet atslēga esot tikai mājkalpotājam robotam. Un tad notiek robota izgājiens... simpātisks čipendeiliska izskata puisis ar nevainojamām manierēm.
Beigās tomēr teicu, ka man tas neder no drošības viedokļa un to dzīvokli nenopirku.

[Minne]

Varbūt nav tā, ka neticu Jūsu sapņiem, bet pierakstīšanu kladìtēs nesaprotu.

Gan jau Tavs PT būtu tikai priecīgs, ja Tu tā darītu