No paša rīta, otrreiz aizmiegot.
Esmu lielā telpā un ar pārējiem kaut kādiem man pazīstamiem cilvēkiem jāsagaida pāris, kas atbrauks ar jaundzimušo , bet pašiem kāds bariņš mājās. Es tādu, vēl nestaigājošu, itkā pieskatu. Telpa pārveidojas, tā ir istaba un es esmu viena ar bērnu un nez kādēļ pieņemu milzīgu žņaudzējčūsku, kas ieritinās uz dīvāna, aizņemot visu un vēl gredzeni karājos pāri malai. Lai šai silti, apsedzu ar segu. Pēkšņi saprotu, ko es esmu ievārījusi, gandrīz raudādama skrienu uz kaimiņu durvīm, jo izrādās, bez bērna manā istabā ir arī kaķēns un 2 suņi. Kad nākam skatīties, čūska ir zem gultas , viņai blakus guļ suns un arī bērns turpat rāpo, bet viss tā miermīlīgi.
Kaut kāda čūsku zinātāja (īstā īpašniece) ir ar mieru savākt čūsku, bērns ir man blakus, bet uz grīdas, un čūska man pēkšņi iekož kājā, ļoti stipri un sāpīgi. Es zinu, ka nav indīga, čūska kož otrreiz, saimniece ar varu atrauj, čūska grib kost bērnam, saķer drēbju stērbeli, ko es izrauju ...un pamostos.
čūska -ļauns ienaidnieks, no kā izraušos?
