sapnī kas tik nenotiek...

[tuk]

Tādu speķgalvu varētu katram jaunievēlētam deputātam iedalīt, lai redz,
kāds  pēc četriem gadiem izskatīsies...

[olgucis]

šonakt sapnis tāds pagarš... bet viss, kaut kādi nenozīmīgi sīkumi, tāpēc neko lāgā neatceros. Varbūt, tikai to, ka skapī ieraudzīju kaudzi vecu avīžu. Jautāju, vai kāds nezina, kur var nodot makulatūru, bet mammucis teica, ka vēl jāpaskatās varbūt kas noder ( mūžsenais konflikts par drazas likvidēšanu)... un tad pēkšņi somā atradu tādu ļoti mitru aploksni - darbā izdalīta loterija. Atvēru vaļā un izrādās, ka esmu vinnējusi lielo vinnestu. Tas  bija no trim daļām - otrs bija kaut kāds satelītu telefons, pirmais - mēbelēts dzīvoklis Rīgā ar piebildi, ka par to maksās arī 1/4 daļu komunālo maksājumu līdz mūža galam. Nez kāpēc, bet to ziņu par dzīvokli  uztvēru vienaldzīgi, bet prātā ienāca, ka maksājums man tīri labi noderētu, jo ( jau sen sapņos) man kaut kur rezervē jau bija otrs dzīvoklis. Par loterijas trešo daļu nekā nesapratu, tur bija gari aprakstīts.  Lai noskaidrotu situāciju devos uz darbu, ceļā satiku pāris kolēģus, bet par to loteriju īsti skaidrības nebija... Vispār sapnis  tieši tāds arī bija - it kā iemesls ir, bet prieka nekāda

[Emīlija]

Šonakt precēties taisījos. Ar savu vīru...  vilku mugurā smuku, tumši zilu kleitu, priecājos par sevi spogulī un domāju - nu re kā, tik ilgi jau dzīvojam kopā, un tak par siev sauc,  prātā nebij nācis, ka mēs neprecēti? Tam oficiālajam papīram toč maza nozīme, bet nu ok, plezīra pēc jāapprecas ar.

Atnāk mana friziere ar kolēģi, kamēr ģērbjos un grozos, atnes vēl vienu kleitu - smuka ļoti, bet ar plikiem celīšiem un aizmugurē garu pleverīni, pieklājības pēc uzvelku, pagrozos un paslavēju, bet tomēr vilkšu tumši zilo. Vīrs atnes gredzenus, saka, lai stāv pie manis.

Kāzu vieses izdomājušas, ka viņām būs vienādas, rudas garmatu parūkas... Visi rosās... Nu jau drīz jāiet, un es saprotu, ka man tak tā arī frizūras nav, mati astītē sasieti, un frizeres aizgājušas... Filmas beigas. Pamošanās izglāba.

P.S. Precējusies esmu jau sensen,ar šo pašu vīru

[Bobs]

(beidzot kaut ko atceros, bet liela bezjēga)
Man ir jāsvin dzimšanas diena, bet vajag dzīvokli, kur svinēt (nezinu kāpēc). Šajā sakarā man ienāk prātā prasīt čomam Slavikam, jo viņam vienmēr viss kas ir. Jā, viņš bez kurnēšanas iedod riņķīti ar kādām trim atslēgām un sāk stāstīt, kā atrast viņa dzīvokli kaut kur Maskavas ielā. Nu, man atslēgas rokā, adrese pateikta, es vairs neklausos skaidrojumus, piefiksēju tikai, ka pirmajā stāvā.
Nonāku uz vietas pie noteiktās adreses - jā, vecā māja, ieeja it kā ir, bet tad saprotu, ka nezinu dzīvokļa numuru. A tur pirmais stāvs kaut kāds sazarots, ļoti daudz dzīvokļu, vēl kaut kādi slimnīcas gaiteņi. Es štukoju, ka visām durvīm izmāģināt visas atslēgas man neizdosies, cilvēki izsauks policiju un dzimeni nokavēšu. Ir jau gandrīz 12, kad jānāk viesiem, bet es vēl nezinu, kurš dzīvoklis. Tad mans klasesbiedrs saka, lai piezvanu Slavikam un paprasu. Jā, kā gan man pašam neienāca prātā. Ņemu telefonu, a tur pilns ar kaut kādām multeņu aplikācijām, nekādi nevaru atrast sadaļu, kur atrodas telefonu numuri. Mēģinu meklētājā, bet visu laiku nepareizie burti spiežas. Čakarējos ilgi, ir jau piecas pāri 12, kad klasesbiedrs paņem telefonu un atrod numuru. Zvanu Slavikam. Šis saka - 108. dzīvoklis un viņš pats arī vēlāk atnākšot. O.K., es tagad priecīgs eju iekšā, bet.. bļāviens, tur tikai divsimtie dzīvokļi. Domāju, ka esmu pārklausījies, meklējju 208. Atkal tie paši gaiteņi, slimnīcas koridori. Redzu, ka uz pastkastītēm ir 208., bet tāda dzīvokļa nav. Izeju uz ielas meklēt otru ieeju, bet atrodu tikai nobrauktuvi pazemes stāvvietā, eju atkal uz pirmo ieeju, - trammtaramm, modinātājs...

[Minne]

Kas par varenu materiālu psihoanalīzei šajā tēmā! 

[Bobs]

Kas par varenu materiālu psihoanalīzei šajā tēmā! 

visiem tiem zemapziņas uzplaiksnījumiem var atrast saikni pēdējo dienu notikumos, tur pat nav ko analizēt. Varbūt vienīgi noskaņas, bet tās jau zināmas tikai autoram un nav saistītas ar sižetu

[Minne]

Nē, ne visiem.
Daļa sapņu ir dienas atlikums, bet ne visi

[Annija]

Parasti tie sapņi ,kuriem gribētu turpinājumu, kaut kā apraujas nelaikā, bet tie ,no kuriem gribi pamosties, reizēm pat saproti, nu tas ir sapnis, vienalga notikumi turpinās savērpjot vēl trakākas lietas. Bet ir tādi sapņi, kas pa dzīvi atkārtojas, pilnīgi precīzi, nu vai ar mazu sižeta maiņu. Tad lūk mani vajā sapnis(pagājušonakt atkal bij klāt), kad es pēkšņi uzzinu, ka sācies karš vai (parasti tie ir vācieši )jau pa aleju tuvojas, un izbēgt no mājas var pa nelielu pļaviņu līdz mežam.Un tad tiek haotiskā steigā mests segā siets kāds apģērbs, kaut kas ēdams,  ari bērnu drēbes, tie vēl mazi ,un parasti laukā ir ziema, vai vēls rudens, un esmu šokā, kā mums  paglābties. Zīmīgi, ka vīrs tur vispār nefigurē, pat neatceros ka tāds man ir. Un pašā grūtākajā brīdī, vai nu bēgot vai jau dzirdot ,ka šauj, beidzot pamostos. Bet pagājušo nakts es jau biju nākamajā līmenī, es mēģināju dokumentus, izglītības papīrus atrast ,līdz paņemt:) Un tad es domāju, kāpēc es bēgu, kur man tāda pārliecība ,ka mani nošaus, vai ari es bēgu ,jo zinu ka esmu atbildīga par bērniem. Kaut kas tur ir no zemapziņas ,ne pa velti neskaitāmas reizes jau redzēts.

[olgucis]

Toč, taisnība.... man labu laiku bija  trīs sapņi, kas šad tad atkārtojās, līdz beidzot , es jau zināju, ka tas ir sapnis un ar ko beigsies. Viens par kaut kādu karjeru, skrēju gar malu no cilvēka otrā karjeras pusē, tad pa mežu līdz paslēpos kaut kādā meža māja, ar  daudzām durvīm gaitenī. Bet katru reizi, vēru vaļā citas, jo atceros, ka  jau zinu, kas ir aiz iepriekšējiem. tad vēl tas sapnis, ka kaut kāds uzlidojums vai zemes trīce un es redzu pa logu, kā krīt apkārt mājas, līdz saprotu, ka  arī manējā gāžas. Sāku vākt svarīgākās pekeles un tai brīdī ienāk kaut kāda katastrofu likvidācijas komisija, kas par mani neliekas ne zinis. Nu ķipa, ka manis vispār nav... un tad es uz ielas, visapkārt gruveši, bet tautai pofig, dzīvo tik nost tālāk

[Bobs]

sižetu īsti neatceros, tikai to, ka man bija kaut kādā dziedāšanas konkursā jāsacenšas ar Puzikovu........ 

[Emīlija]

Šonakt bija ziema un dzirdēju ārā saucam aa aa uu. Pakliedzu no otrā stāva, lai tak ielaiž cilvēku. Neviens neiet, ok, eju pati laižu. Atveru durvis - tur pustumsā melns vīrieša stāvs. Palika baisi. Nāk klāt smīnēdams. Uz labās rokas zeltneša - zīmoggredzens ar melnu akmeni.
- Es esmu direktors. Disku un desiņu direktors.
Pamodos ar baiļu notirpumu, jo bija skaidrs, ka slikts cilvēks.

Pie brokastīm stāstu meitai - šī smejas kā kutināta. Es arī apsmējos. Tā arī nesapratu, kur tā baiļu sajūta baisā radās sapnī...

[Atuss]

Es sapnī biju uz randiņu ar vienu SF personāžu (īpašas pazīmes - kruta automašīna, patīk sievietes ar sarkani krāsotām lūpām)... nu lūk, randiņa gaitā dodamies uz jūru vērot saulrietu. Pēc tam jau sāk satumst un rodas spontāna ideja iet peldēties pa pliko. Tuvumā cilvēku nav, tumšs, kāpēc gan ne... Nākam ārā no ūdens, a drēbju ta navuuuu, tāpat telefonu, mašīnas atslēgu, nekā navuuuu.... ko darīt? Atrodu smiltīs aizmirstu dvieli, fiksi ietinos un gaidu, kad kavalieris atrisinās situāciju.
Diemžēl ar to sapnis beidzās, man pašai būtu bijis interesanti uzzināt, kā izgājām no situācijas.

Pa visam vienkārši, ņemot vērā, ka ir viens dvielis un divi cilvēki un virietis ir spēcīgs, viņš norauj dvieli, sadala smukos gabaliņos, 2 pret 1, uzstaisam vīrietim apenes, skaistajai sievietei radošo dvieļa apakšveļu un ejam pa taciņu āra uz ceļa, kur tad arī lūdzam palīdzību. netalu atrodam neizdzerto šampānieša pudeli, kuru tad arī ejot uz ceļu malkojam un smejamies par amizanto atgadījumu. Ps. Viņi dzīvoja arī turpmāko dzivi amizanti un galvenais, ka kopā.

[Luīze]

Pa visam vienkārši, ņemot vērā, ka ir viens dvielis un divi cilvēki un virietis ir spēcīgs, viņš norauj dvieli, sadala smukos gabaliņos, 2 pret 1, uzstaisam vīrietim apenes, skaistajai sievietei radošo dvieļa apakšveļu un ejam pa taciņu āra uz ceļa, kur tad arī lūdzam palīdzību. netalu atrodam neizdzerto šampānieša pudeli, kuru tad arī ejot uz ceļu malkojam un smejamies par amizanto atgadījumu. Ps. Viņi dzīvoja arī turpmāko dzivi amizanti un galvenais, ka kopā.

Izklausās interesanti. Man ir iebildumi vienīgi pret dvieļa noraušanu. Ierosinu to paveikt ne tik agresīvi un traumējoši.

[Atuss]

Izklausās interesanti. Man ir iebildumi vienīgi pret dvieļa noraušanu. Ierosinu to paveikt ne tik agresīvi un traumējoši.

Hmm, nu gan es.. biju jau aizmirsis, ka man ir glāsti un skūpsti.

[nakata kngs]

Te kāds laikam salasījies "saplēstās pežģīnes"! ....velns, varbūt arī jāizlasa?