Autors Tēma: sapnī kas tik nenotiek...  (Lasīts 182254 reizes)

0 lietotājiem un 1 viesis lasa šo tēmu.

Atslēdzies Trix

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #945 : 2021. gada 23. marts, 22:49:53 »
Sēdēju klēpī Putinam, un viņš no mana rosola šķīvja spēra un izrija ananasus.
Bija apķēris mani ar roku ap kaklu (nu tā kā Kivičs Lieni), es viņam teicu, lai ar to žņaugšanu tā uzmanīgāk, ka viņu pašu kāds nepiežņaudz.
Es visu atceros, Ričard...

Atslēdzies daddy

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #946 : 2021. gada 24. marts, 09:05:56 »
Sēdēju klēpī Putinam, un viņš no mana rosola šķīvja spēra un izrija ananasus.
Bija apķēris mani ar roku ap kaklu (nu tā kā Kivičs Lieni), es viņam teicu, lai ar to žņaugšanu tā uzmanīgāk, ka viņu pašu kāds nepiežņaudz.


sapņu tulks -

Ananasi
prieka zīme, arī patīkamu cilvēku sabiedrība [daddy- Pats Puķins!!!!] ;tos ēst vai novākt- panākumi vai lielas pārmaiņas darbā, ari vēlme pēc netradicionālām seksuālām attiecībām; Uz tā roku sadurt- īslaicīgs sarūgtinājums, kas galu galā pāraugs priekā un panākumos; tos vākt vai griezt gabaliņos - vēlēšanās izdabāt savam partnerim.

Atslēdzies Trix

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #947 : 2021. gada 24. marts, 10:03:29 »
Nu tak es tos ananasus nedabūju! Putins izlasīja no mana šķīvja un izrija! Nu tad lai viņu pārmaina darbā vai netradicionāli drāž... :D
Es tikai skatījos, kas tie tādi par gabaliņiem, un domāju, ka īsti rosolā neiederas.
Es visu atceros, Ričard...

Atslēdzies Trix

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #948 : 2021. gada 25. marts, 08:03:05 »
Guļu, pulkstenis pusseši, varu vēl stundu pagulēt. Bet atnāk un man blakus gultā kaķa vietā iekārtojas mans melnais zirgs. Guļ uz vēdera (trīsceturtdaļzirga lielumā un divreiz īsāks par zirgu - kompaktforma), kājas apakšā pavilcis, un murrā. Saku:
– Ā, tev arī gribas, lai kāds pabužina?
Pusmiegā glaudu zirgu un viņš murrā.


(Tas nebija sapnī integrēts kaķis - tas, lops, uz galvas uzlēca vēlāk. Es arī sapņos mēdzu gulēt un redzēt sapni sapnī.)
Es visu atceros, Ričard...

Atslēdzies olgucis

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #949 : 2021. gada 27. marts, 10:19:07 »
sapnī es un vēl kādi pieci cilvēciņi atjēdzamies uz svešas planētas. Faktiski, tā ne ar ko neatšķiras no Zemes, bet bija nojausma, ka mums no tās jātiek prom. Droši zinājām, kā lai aizvāktos mums jābūt konkrētā vietā un laikā. Laiks bija vakars. Vieta izrādījās pļava kur tai brīdī notika kāds augsts sabiedrības svinīgs pasākums. Tauta bija vakartērpos, baudīja šampi un klusu mūziku. Lai kaut kā pievienoties, vispirms bija jāpierāda, ka esam ne fiziskās bet juridiskās personas. Mēģināju no dokumentiem, kas bija manā rīcībā, salikt kaut ko, kas pamatotu mūsu klātbūtni. Bija, kaut kāds galda kartes saraksts, tad ēdieni no "zirga gaļas" kas mani ļoti izbrīnīja, norādījumi dreskodam,- te man ļoti patika kāds balināta lina bikšu kostīms. Uz balta lina īsas blūzes ar baltu izšūti ziedi gar apakšējo malu, ar rūpīgi izgrieztu kontūru. Te no viesu pulka, pie manis pienāca kāda paziņa un es ieraudzīju, ka viņai mugurā identisks modelis, tikai indigo tonī un pagarš, līdz gurniem. Sākām sist klaču līdz es pamodos. Vien vārd sakot man nemazākās nojausmas, vai kādam no kompānijās izdevās pamest to planētu, jo droši vien divu dāmu pļāpāšana tai brīdī bija svarīgāka

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #950 : 2021. gada 27. marts, 13:49:44 »
Laikam jāsāk ar ievadu par to, kāpēc sapnī figurēja mans klases biedrs, ar kuru mums bija romāniņš jau pēc vidusskolas beigšanas, bet nekādas baigās jūtas pret viņu man nebija. Viņš pirms pāris dienām pieteicās man FB draugos un es sākumā par neatpazinu, jo viņš ir mainījis uzvārdu - nezinu, vai sievas paņēmis, vai pirms tam nomainījis, jo īstais viņam bija tāds nelabskanīgs - nekas rupjš, bet tomēr.
Nu lūk, un sapnī mēs nez kāpēc taisījāmies precēties - pie tam kaut kādā steigā, jau pāris dienas pēc nejaušas atkalsatikšanās. Turklāt izrāva viņš mani no kaut kāda kūrorta vai nometnes, katrā ziņā man bija līdzi ierobežota garderobe, no kuras nekas īsti nebija piemērots precībām, uz kurām viņš, protams, vilks uzvalku. It kā varētu vilkt zilo kostīmu (kas dzīvē jau cik gadus nevalkāts mājās skapī stāv), bet zinu, ka tas man neuzlīdīs. Žaketi varētu atstāt vaļā, bet man nav baltas blūzītes, ko pavilkt apakšā. Dzīvoju es pie viņa mājās, kopā ar viņa māti un divām māsām, kuras nepārprotami nebija apmierinātas ar viņa izvēli – māte vienkārši izturējās salti, bet māsas reizēm pilnīgi atklāti saskatījās un nobolījās, kad es atkal kaut ko biju ne tā izdarījusi. Atceros, pie pusdienu galda lēju kaut kādu mērci (rozā un ar baltām plēksnītēm) un netīšām izlija baigi daudz un es saprotu, ka tā mērce bija baigi dārgā, un māsas atkal šausminājās. Un, lai kā es centos, mūžīgi izblamējos. Tā māja bija vairākos stāvos un ar kāpņu telpām abos galos, uz kurām veda durvis, tāpēc es nekad nezināju, ko satikšu uz trepēm, kad gāju meklēt viņu. Dažreiz man paveicās, un tad viņš nāca man pretī savā rūtainajā kreklā, blonds un ar 3 dienu rudajiem rugājiem, un apskāva un mierināja. Bija epizode, kad mēs visi no kaut kurienes  braucām uz mājām, bet es sapūtos un teicu, ka iešu kājām, un viņš pūlējās mani pierunāt kāpt mašīnā. Karoč, nupat tās kāzas jau pēc pāris stundām, es tur panikā skraidu pa tām trepēm un gaiteņiem pusplika un ar ruļļiem matos un satieku visus citus, tikai ne viņu. Nezinu, ar ko tas beidzās, kaķim atkal ēst sagribējās un viņš mani pamodināja.     
   
Turn that sh*t up louder, make it all go faster!

Atslēdzies olgucis

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #951 : 2021. gada 29. marts, 12:29:16 »
sapnī mammucis it kā aizvainots, pa ledu aiztenterē pāri ezeram, paslīd un labu gabalu aizplanē līdz vienīgai ledus plaisai un pazūd tajā. Tauta un es metamies vilkt viņu ārā. Veiksmīgi. Izmircis mammis ar steigu jādabū autiņā lai sasildās. Iesēžamies, bet izrādās, tas nav mūsu, bet kaut kāds paliels džips. Skraidu, gar stāvlaukumu, mana autiņa nav.  :brauc: Čerts! tās ir kāds ceturtais sapnis, kad man nosper autiņu!!! Vienīgais, kas pamostoties mierina, liekas šoreiz meklēju savu bijušo bordo krāsas Ķirsi. Un tas patiešām vairs nav mans. Droši vien, sapnī es joprojām dzīvoju pagātnē.

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #952 : 2021. gada 29. marts, 14:18:37 »
Oj, šitas jāpieraksta - prikolīgi. Esmu atpakaļ 90.gados, kad daudzi kantorīši pa vienam kabinetam īrēja. Esmu kaut kādu svarīgu tulkojumu uz rakstāmmašīnas uzklabinājusi, bet nez kāpēc rezultāts ir strēmelēs, jāsalīmē kopā. Eju pie ofisa kaimiņiem bičot skoču. Paveru durvis uz blakus ofisu - tur četri jaunēkļi svarīgiem ģīmjiem kaut kāda biznesa štelles štuko. Prasu, vai nevar līmlenti aizņemties. Tie apstulbuši uz mani skatās, es vēlreiz - vai nevar līmlenti aizņemties - un pamāju uz galda pusi, kur stāv viens no tiem melnajiem rakstāmpiederumu komplektiem/statīviem, kurus savulaik izsniedza katrā sevi cienījošā iestādījumā. Vienam tā kā pielec, viņš kaut ko pagrābj no tā komplekta un dod man - dzēšgumiju... Es saprotu, ka krievi un prasu kļeikuju ļentu. Ā, jā to viņi saprot. Viens pielec kājās un taisās man attīt gabalu  :faint: Es saku, ka man tā nederēs, knapi izlūdzos visu rullīti, stāstu, ka es tepat blakus kabinetā sēžu, tūlīt atnesīšu atpakaļ. Veiksmīgi salīmēju, darbu nodevu.  :)       
Turn that sh*t up louder, make it all go faster!

Atslēdzies Trix

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #953 : 2021. gada 11. aprīlis, 09:00:39 »
Lai glābtu citus no kovida, man jāiet uz krematoriju dzīvai sadedzināties. Runāju pirms tam ar mammu, viņa man stāsta, ka jā, tā vajag, jo citu labā vajag upurēties. Aizeju uz krematoriju, tur liela zāle, vienā sienā tāda kā liela cepeškrāsns, iekšā deg uguns. Tāda stulbi fatāla sajūta, ka tiešām? un tas ir viss? beigas? Stāvu pie galda, ņemu nost gredzenus, jo tos taču nedrīkst. Noņemu, paskatos uz tiem gredzeniem, krāsni, – ejiet taču jūs visi dir@t ar savu krematoriju! Kāpēc man vienmēr jāupurējas? Es varu arī klusi kaut kur slepus padzīvot, dedziniet, ko gribat.
Savācu savus gredzenus un aizgāju.
Es visu atceros, Ričard...

Atslēdzies olgucis

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #954 : 2021. gada 11. aprīlis, 18:57:51 »
sapnī pieturā bija pienācis autobuss. Kamēr atradu biļeti, tas jau bija prom. Iegāju tuvākā kafuzī. Varētu izvēlēties, kādu kūciņu, bet ieraudzīju aiz vitrīnas stikla, ka pa  tiem rāpo dūres lieluma tarakāni un vēl kaut kādi austruma tipa insekti. Vēlme iedzert kafiju uzreiz pārgāja. Pa to laiku ārā jau vakars. Iegāju kāda bodē, viss jau veras ciet, vēl tikai nodaļa, kur tirgo svinīgus tērpus no samta un šifona un bērnu karnevāla kostīmus. It kā aktuāli nav, bet pārdevēja piedāvāja visāda veida bižutēriju. Amizanti likās auskari mazu mājiņu izskatā, ap 8 cm lielumā. Interesanti, kā tie izskatītos, mēģināju pielaikot. Kamēr mocījos ar vienu, otrs pazuda, it kā nokrita. Sāku meklēt zem letes... nav. Pārdevējas arī neuzstāj lai atgriežu. Jūtu, ka grib no manis tikt vaļā, lai aizvērtu veikalu. Te es redzu, ka nekur nav ne mana mēteļa, ne somas. Viss ir pazudis, es pat nevaru atcerēties, vai man vispār kas tāds ir bijis. Atjēdzos uz ielas, - noteikti jāatceras kādās bodēs esmu bijusi, lai no rīta turpinātu meklēt. Te saskrienos ar savu "astroloģisko māsu" ( dzīvē ir patiešām tāds cilvēciņš, kuru sauc, kā mani, kura piedzima tajā pašā datumā. kā es, ar dažu gadu starpību, esam pazīstamas un viņa perfekti atkārto manu dzīves gājumu, bet ne par to stāsts, kaut kur citur, varbūt). Paliek vēsi un viņa mani  sola aizvest kādā siltākā vieta. Tā ir kaut kāda turku ģimene. Viss dzīvoklis vienos paklājos, mani uzreiz aicina sēsties pie galda. Izrādās, ka viņiem ģimenes svētki - izdod meitu pie vīra. Nejūtos piederīga un ... atkal meklēju savas siltās drēbes. Nekur nav. Jātinās prom un es pamostos. Pulkstenis rada sešus vakarā, esmu nogulējusi pāris stundu un istabā atvērts logs - vēsi.

Atslēdzies nakata kngs

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #955 : 2021. gada 11. aprīlis, 19:28:11 »
Lai glābtu citus no kovida, man jāiet uz krematoriju dzīvai sadedzināties. Runāju pirms tam ar mammu, viņa man stāsta, ka jā, tā vajag, jo citu labā vajag upurēties. Aizeju uz krematoriju, tur liela zāle, vienā sienā tāda kā liela cepeškrāsns, iekšā deg uguns. Tāda stulbi fatāla sajūta, ka tiešām? un tas ir viss? beigas? Stāvu pie galda, ņemu nost gredzenus, jo tos taču nedrīkst. Noņemu, paskatos uz tiem gredzeniem, krāsni, – ejiet taču jūs visi dir@t ar savu krematoriju! Kāpēc man vienmēr jāupurējas? Es varu arī klusi kaut kur slepus padzīvot, dedziniet, ko gribat.
Savācu savus gredzenus un aizgāju.
nu,nu....sapnis...te Freidam darbiņš :mrgr:

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #956 : 2021. gada 12. aprīlis, 10:45:34 »
Man jāiepērk skudras kaut kādām pētnieciskām vajadzībām. Izrādās, cena ir noteikta par 1000 skudrām un es domāju - nu kurš tās skudras pa vienai skaitīs un cik tas laika paņems... Varēja tak uz svara - paņem liekšķeri, ar kādu sveramās konfektes tirgoja, pagrāb un nosver. 
Turn that sh*t up louder, make it all go faster!

Atslēdzies Spārka

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #957 : 2021. gada 21. aprīlis, 08:21:34 »
Šīs nakts jaunumi kultūrā un dabaszinībās:
Rahmaņinova koncerts orķestrim ar velosipēdu.
Pfezils ir gliemezis, kurš pārnēsā smaržas.

Atslēdzies Broms

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #958 : 2021. gada 21. aprīlis, 16:31:15 »
Šīs nakts jaunumi kultūrā un dabaszinībās:
Rahmaņinova koncerts orķestrim ar velosipēdu.
Pfezils ir gliemezis, kurš pārnēsā smaržas.
Tipiski 3diennieka murgi :)

Atslēdzies lumbergs

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #959 : 2021. gada 21. aprīlis, 19:18:20 »
Es biju Valmierā. Tāpēc, ka sapnī bija Nāra un Aģents, neko vairāk neatceros, ā, kaut kādas baltas piecstāvenes no silikātķieģeļiem...Valmierā ir?