sapnī kas tik nenotiek...

[Luīze]

kāpēc gan Tev nepamēģināt ārpus sapņa?

Man nav nekā, ko teikt.

[reno]

visādas epizodes juku jukām, druskas no iepriekšējo dienu notikumiem

Apgrābju puspamestu lauku kapsētu ar skaistiem bet sarūsējušiem vārtiem. Ejot tālāk -bet tas ir samērā netālu mājām, milzīgi plašs lauks, sadalīts un notiek talka, sievietes stāda kartupeļus. Es pēkšņi jūtos apmaldījusies, stāvu 2 ceļu krustojumā un mēģinu pēc saules noteikt, pa kuru man iet -taisni vai pa labi. Abi ceļi pilnīgi taisni un tukši

Beigas tādas jautrākas. Joprojām saulaina pavasara diena, es ieraugu, ka ielas grāvja krantī starp  lapām  vairāki mazi lāčpurniņi. Gribu nofotografēt, vīrs iedod fočuku, guļu uz muguras sausajā grāvī, bet  nekādi nevaru iestādīt asumu. Pasaku, ka bildēšu ar telefonu, ka nevaru pat saprast, vai digitālais vai filmenieks.

Sēnītes mazas un smukas, jāskatās sapņu tulku.

[reno]

Viens kārtīgs sapnis -man rokās ir avīzes, ko gribu lasīt, pienāk krieviete un rauj ārā no rokām. Es izrauju atpakaļ un sāku tādā nicīgi augstprātīgā tonī mācīt, ka, ja kaut ko vēlas, jāsaka  "lūdzu", un gribot tikt garām "atvainojiet"

Otrā sapnī redzēju Diddly -mēs abas ieskatījāmies telpā, kur bija viņas šūšanas klase, tur 2 vecas šujmašīnas un telpas daļa, kur acīmredzot notiek adīšanas mācīšana, jo uz galdiem iesākti adīklīši un Diddly tā nicīgi nosmejas.

[sanda]

Sapnī sapņoju, atmodos sapnī, sapratu, ka tas ir sapnis, turpināju sapņot, tad atmodos pa īstam, atkal sapratu, ka tas ir bijis sapnis
Šobrīd, pieņemu - esmu nomodā un 21.gadsimtā

Vēl nesen 2x divas naktis pēc kārtas skatījos sapņa 1. sēriju vienu nakti, bet otru nakti 2. sēriju.

Šoreiz tikai par struktūru un sapņošanas kārtību.

[Trix]

Man sapņos ir ienācis karš.

Aizvakar.
Bija kaut kāda vasarnīcu īpašnieku sapulce. Visi sagāja namiņā, tādā kā Jūrmalas pārģērbšanās būdiņā - koka sienas gabaliņu virs zemes, bez jumta. Es nez kāpēc zināju, ka nevajag iet lielā barā, stāvēju pāris metrus nostāk, aiz diviem platiem vertikāliem dēļiem ar spraugu vidū. Lidoja lidmašīnas un šāva pa to būdiņu. Man pa dēļu spraugu izlidoja trīs lodes - tādas resnas patronas sardeles lielumā, bet lidoja lēnu, jo, spraucoties caur spraugu, sabremzējās, ar klusu paukšķi atsitās pret ziemas jaku (to realitātē valkāju kopš skolas gadiem, līdz sāka jukt ārā, un savu laiku beidza kā dārza jaka pirms gadiem pieciem) un nokrita zemē.

Kad lidmašīnas aizlidoja, mēs pārgājām citur, bet es atkal stāvēju aiz pīta žoga attālāk no citiem. Lidmašīnas atkal zemu lidoja un šāva, šoreiz man netrāpīja. Kad aizlidoja lidmašīnas, pie manis pienāca karavīrs - zināju, ka vācu, zināju, ka Hanss - un jautāja, kāpēc es stāvu nost no citiem. Neatceros, ko runājām, bet runājām vāciski, angliski, laikam krieviski arī... Smuks bija. Pagarš, slaids. Teica, ka man būs jāsēž viņam klēpī. Es nesapratu, kā viņš to bija domājis, te taču visur cilvēki skatās...

Vakardienu vairs neatceros, bija kaut kas par (metro?) vilcieniem. Uz perona gaidu vilcienu, cilvēku daudz. Kāpjam vilcienā, durvju nav, cilvēki saiet vagonā, es palieku tamburā, negribas iet tālāk. Man prasīja biļeti, rādīju grāmatu, konduktors paskatījās, pamāja ar galvu un iegāja vagonā.

Šonakt.
Rīts, jāved bērni uz skolu, bet es meklēju pa skapi drēbes. Man noteikti vajag dzeltenus svārkus un zilu blūzi, jo skolā tā prasīts. Zinu, ka man mani vecie dzeltenie svārki ir par šauru, bet es iegriezīšu un derēs. Tikai nevaru atrast. Krāmējos pa skapi, tādu kā manas bērnības mājā, un nekādi nevaru atrast tos svārkus. Un zilu blūzi arī neatrodu. Domāju, ka derēs džinsu jaka, bet tie svārki... Nu tepat taču bija... Skatos, ka jau pāri astoņiem, jau kavējam. Vīrs stāv un gaida, puikas (jaunāki nekā tagad) kaut ko sarunājas, bet es nēsājos pa māju, jo man vajag dzeltenus svārkus un zilu blūzi. Velku kaut kādas dīvainas drēbes, bet nekas nav "pareizi"...

[trimas]

 Parasti tie sapņi ,kuriem gribētu turpinājumu, kaut kā apraujas nelaikā, bet tie ,no kuriem gribi pamosties, reizēm pat saproti, nu tas ir sapnis, vienalga notikumi turpinās savērpjot vēl trakākas lietas. Bet ir tādi sapņi, kas pa dzīvi atkārtojas, pilnīgi precīzi, nu vai ar mazu sižeta maiņu. Tad lūk mani vajā sapnis(pagājušonakt atkal bij klāt), kad es pēkšņi uzzinu, ka sācies karš vai (parasti tie ir vācieši )jau pa aleju tuvojas, un izbēgt no mājas var pa nelielu pļaviņu līdz mežam.Un tad tiek haotiskā steigā mests segā siets kāds apģērbs, kaut kas ēdams,  ari bērnu drēbes, tie vēl mazi ,un parasti laukā ir ziema, vai vēls rudens, un esmu šokā, kā mums  paglābties. Zīmīgi, ka vīrs tur vispār nefigurē, pat neatceros ka tāds man ir. Un pašā grūtākajā brīdī, vai nu bēgot vai jau dzirdot ,ka šauj, beidzot pamostos. Bet pagājušo nakts es jau biju nākamajā līmenī, es mēģināju dokumentus, izglītības papīrus atrast ,līdz paņemt:) Un tad es domāju, kāpēc es bēgu, kur man tāda pārliecība ,ka mani nošaus, vai ari es bēgu ,jo zinu ka esmu atbildīga par bērniem. Kaut kas tur ir no zemapziņas ,ne pa velti neskaitāmas reizes jau redzēts.

[Bobs]

Kaut kāds vienas dienas pasākums it kā Stokholmā. Es tur it kā neesmu bijis nekad, vnk lidoju līdzi, mani aizved uz viesnīcu, saliekamies pa numuriņiem, pēc tam tiekam nogādāti uz konferenci vai pasākumu, nezinu, kas tas tur īsti bija. Pasākums beidzas, visi pamūk. Nezinu kā, bet ir nākamā diena plkst 10 no rīta, zinu, ka lidmašīna apmēram 14. Esmu uz ielas, bet nezinu, kur ir viesnīca. Tad it kā esmu pie viesnīcas, bet nezinu, kurā numurā esmu apmeties, kuros ir mani kolēģi. Kur ir lidosta man nav nekādas nojēgas, kāds metro vajadzīgs, ne tik nezinu. Mēģinu ko darīt ar telefonu, bet tas ir tik sarežģīts, ka nevaru atrast, kā vispār kādam var piezvanīt. Tad visu laiku iet kaut kādi atjauninājumi, uznirstošie logi, reklāmas un kaut kas instalējas. Telefons nav lietojams, kolēģu numurus no galvas nezinu. Izdomāju, ka pofig, man nevajag no viesnīcas nekā, tur tikai nevajadzīgas drēbes un peldbikses (!) es esmu aizmirsis paņemt, tātad nav ko satraukties. Tad piepeši man it kā ir karte, bet tāda, pasaules mēroga. Pēc brīža gan karte pietuvinās un attālinās, safokusēt tus neko nevaru un tā ir fizioģeogrāfiskā karte, kā izrādās. Laiks iet un es netieku nekādā jēgā ne ar ko. Modinātājs pārtrauc šo murgaino situāciju, pamostos un žigli izdomāju, kā elementāri visādos veidos varēju rīkoties un tikt uz lidostu. Diena var sākties.


Līdzīgs sižets ar bezjēdzīgo telefonu mani vajā neskaitāmas reizes.

[Spārka]

Līdzīgs sižets ar bezjēdzīgo telefonu mani vajā neskaitāmas reizes.

Nu, man ir pazudušās kurpes. Uzrakstīt/ izstāstīt nepalīdzēja

[nakata kngs]

Nu, man ir pazudušās kurpes. Uzrakstīt/ izstāstīt nepalīdzēja

to var izdarīt, ejot gultā ar tām kurpēm kājās! 

[daddy]

Nu, man ir pazudušās kurpes. Uzrakstīt/ izstāstīt nepalīdzēja

kurpes... man vakardien pēc Rajeva un Emīlijas 6. sērijas noskatīšanās granātmetējs pazuda

[Minne]

Es sapnī biju asiņaina pēc sieviešu protesta akcijas bilžu skatīšanās

[reno]

Nāku mājās, bet tur gatavošanās svinībām notiek, laikam meitas kāzām. Vienā istabā jau iekārta liela zaļumu vītne, turpat sēž viņas vīrs, bet ne galīgi tas, kas tagad. Kompānija tā pozitīvi apdzērusies -viena draudzene galīgi šķībi nāk pretī un meita arī tāda jocīga. Es dusmojos -tā kā uz savu tēvu, ka tas nav kontrolējis, kas notiek. Ierodas 2 strādnieki, kuriem ir bijis jāsagatavo vakariņas. Izeju laukā un tur -beidzot! arī manā mauriņā saauguši lāčpurni, bet tādi milzīgi masīvi un smagi. Nesu vienu iekšā un saku, nu būs vakariņas. Meita ir atsākusi strādāt un viņai uzdots projektēt kafejnīcas saulsargu, rāda man juceklīgas piezīmes blociņā un saka, ka mežģīnes nevarot dabūt. Pamodusies turpinu domāt par saulsargu un tad atjēdzos, ka tas bija sapnis

[olgucis]

Sapnī biju aizkavējusies savā pēdējā (ceturtajā) darba vietā. Līdz brīdim, kad kabinetā ienāca jaunā darba vadītāja. Kaut ko sāka gudri jautāt, es tik pat apzinīgi skaidroju. Pulkstenis rādīja ap 9 vakarā, kad kāds gaitenī sāka šrubīt grīdu un abas sapratām ka laiks tīties uz mājām. It kā bija pa ceļam. Tad kundze jautāja, kas ir sieva kaut kādam kioska īpašniekam. Teicu, ka noskaidrošu. Tad viņa vēlējās ienākt kaut kādā bodītē. Saimnieks jau vēlējās to vērt ciet, bet uz jautājumiem atbildēja. Tai mirklī es ieraudzīju, ka tā vairs nav direktrise, bet gan PU. Mani tas nemaz neizbrīnīja. Kad iznācām ielās, tā atkal bija šefiene. Tad bija brīdis, kad pienācām pie manas (bijušās) mājas. Pagalmā notika motokross, mēģināju šefieni dabūt nost no trases , tāpēc uzaicināju ciemos. Man pa brīnumu viņa piekrita. Mājās piedāvāju kafiju vai tēju. Bija ar mieru. Gājām uz viesu istabu. Čerts, tur divas uzklātas gultas, kas vienā guļ nesapratu, bet otrā, labi pazīstams džeks, kuram gadus 25 atpakaļ iedevu kurvīti. Cik zinu, šams vairs nav starp dzīvajiem. Jautāju, ko šeit meklē. Saka, ka noilgojies. Tā man vēl trūka... Izvēles nebija, tāpēc pamodos

[nakata kngs]

...nu, gan babulis...mirušais tā nopūlējies, lai iekļūtu sapnī, bet pat pēc 25 gadiem nesaņem bučiņu! 

[Samotrākes Nīke]

Kopš pamodos mani nodarbina viena doma - ja man sapnī bija 2 maisi ar kaķa kastes atkritumiem un es palūdzu māsasvīru iznest vienu, bet viņš iznesa abus, tad kurš no mums tagad kļūs bagāts - es vai viņš?    Jo ir tak ticējums, ka sūdi sapnī ir uz naudu