sapnī kas tik nenotiek...

[Kikamora]

Braucu vilcienā. Blakus vagonā notika kaut kāds pasākums, pa skaļruņiem "vārījās" Ufo un Fredis. Meitenes ar lieliem, krustdūrienā izšūtiem iepirkumu maisiem visus cienāja ar Rafaello. Man negribēja dot, jo es jau daudz esot paņēmusi. Jutos aizvainota (neviens man konfektes nebija devis), bet paskatījos uz savu lielo somu - jā, tā bija pilna ar Rafaello konfektēm. beigās par mani tomēr apžēlojās un iedeva vēl vienu konfekti - šokolādes Rafaello.

[olgucis]

Sapni neatceros, atceros, ka bija. Neatceros tāpēc, ka pamodos ar kaķa pakaļu uz galvas. Košakam noteikti bija nelabs sapnis, šis neganti auroja un vispār uzvedās neadekvāti...

[Dakota]

Man šonakt pa ilgiem laikiem murdziņš. Sapņoju, kā nacisti krauj čupās beigtus, izstīdzējušus cilvēkus. Pamostos, ievelku elpu un atkal sapnis turpinās. Nekas vairāk nebija - tikai bezjēdzīga līķu kraušana čupās.

[reno]

man vairāk sezonāls -esmu kaut kur ekskursijā. Jāiet uz pasākumu, gērbjos, kaut kas nav kārtībā ar svārkiem un pēdējā brīdī saprotu, ka epilēta tikai viena kāja, otrai tādas garas, retas spalvas, kā mati. Šausmas

[Pūka]

Vajag zīmju tulku, vai Raganu, lai izskaidro!


Sapnis tāds - mans skolas gadu simpātija uzrakstījis izskaidrošanās vēstuli. Man viņš patika, es viņam tā kā nē. Kaut gan , ja pameklētu atrastu viņa bildētu fotoportretu, bija arī zīmējums portrets, to neatdeva. Mana mamma un viņa vecmāmiņa neparko man to izskaidrošanās vēstuli neatdeva, visādi aizbildinoties.
Bet tālāk interesanti - vēstulei klāt sainītis , kurā ir akmens, maizes gabaliņš un sāls. Ko tad tas nozīmē?


Jocīgi, ka par skolas laikiem vispār pēdējā laikā nedomāju.

[Spārka]

Sainīša saturs man ar kaut kādu mājvietas rituālu asociējas...

[Emīlija]

vīramāte saka - aizej salasi kabačus, ir jau paaugušies. Hmm, domāju, tikko tik stādīju... Skatos, melnā zemē taisnās rindās - kurš lielāks, kurš mazāks, kā cīsiņi! ik pa pusmetram, lielāki un mazāki, tikai kabacīši, nevienas lapas. Esot jauna šķirne tāda. Bradāju pa zemi un brīnos, kājas grimst tādā siltā un mitrā, līdz potītēm...

[olgucis]

Man sapnī mainīja logu. Izņēma ar visu rāmi, tādu veramu, tādu nelielu un kompaktu. Es uzreiz sasapņojos, ka forši būtu, to kā rāmi ielikt vannas istabā un ārēja stikla vietā ierāmētu kādu jūras skatu. Vai atkal izmantot, kā stikla kasti, kuru var atvērt vaļā un salikt iekšā kaut vai krelles un auskarus... Meistars īgni pateica, ka rāmi nesīs prom, jo tas ir vērtīgs. Pamodos. Joprojām žēl. Man drausmīgi patīk vannas istabas ar logu...

[Kikamora]

Bijām kaut kādā karadarbības zonā. Pa slepenu kalnu pāreju bija jānogādā drošībā grupa cilvēku (politiķu) un grupa pērtiķu. Es - organizators izsūtīšanas punktā runāju pa telefonu ar saņēmējpuses pārstāvi. Drošības nodrošināšanai grupai pienākas ieroči. Man prasa, kuram es tos došu, es pussašutumā atbildu - protams, ka šimpanzēm - ne jau politiķiem šaujamos rokās dot! Un nākošais skats - iet miglainā rītā pa šauru kalnu taku bariņš cilvēku un aiz viņiem rindā soļo šimpanzes, un katrai rokās milzīgs automāts...

[ragana]

Vajag zīmju tulku, vai Raganu, lai izskaidro!


Sapnis tāds - mans skolas gadu simpātija uzrakstījis izskaidrošanās vēstuli. Man viņš patika, es viņam tā kā nē. Kaut gan , ja pameklētu atrastu viņa bildētu fotoportretu, bija arī zīmējums portrets, to neatdeva. Mana mamma un viņa vecmāmiņa neparko man to izskaidrošanās vēstuli neatdeva, visādi aizbildinoties.
Bet tālāk interesanti - vēstulei klāt sainītis , kurā ir akmens, maizes gabaliņš un sāls. Ko tad tas nozīmē?

Pagaidām tikai jautājums - vai Tava senā simpātija ir dzīvs?
Sainīša saturs -simboli Zemes elementam un dzīvībai.

[Pūka]

Ragana , nezinu, nu vismaz pirms gadiem 2 bija. Jāiet draugos vai facebook pameklēt.

[Minne]

Biju bēgle kkādā austrumu zemē, kur karadarbība. Uz ielām valdīja bardaks, baigā nedrošība, kaut kas varēja sprāgt, varēja nošaut.. Vajadzēja iet piereģistrēties bēgļa statusam un, lai to iegūtu, vajadzēja skaitīt dzejoli. Ātrumā satraukti mēģināju atcerēties Ziedoņa "Ar tevi es lasīju kastaņus", bet pinos un sapratu, ka bez aizķeršanās neies....Tad man pateica, ka der arī tautasdziesmas. Bet tad nu jābūt divām. Pirmā galvā ienāca "Āvu, āvu baltas kājas"

[Broņa]

Ārprāts, Minne, pārsmējos.

[olgucis]

Man kādu nedēļu atpakaļ bija sapnī kāds moments, ka redzēju izkritam zobu, ne jau gluži man, bet redzēju, bez sāpēm un asinīm, tad vēl atceros sapni, viss tā kā normālu, bet pēkšņi uz vannas istabas sienas ieraugu veselu baru  sīku zirneklīšu un vaboļu - skrien, kā traki. Un tad reālā dzīvē, mammucis uzprasās pie ārstiem ar kādu ādas vainu, nu tagad kaudze norīkojumu, kur tikai nebūs jāiet. Kaut kā bailīgi palika, jau kuru naktī aizmigt baidos. Es ir tas cilvēks, kam bijuši vairumā sapņi, kas piepildās

[Minne]

Ārprāts, Minne, pārsmējos.

Zini, bet man sapnī apjausma bija tāda skaidra - es arī tagad esmu bēgle un man ir čakars ar statusa iegūšanu tāpat kā bēgļiem Eiropā, tagad es zinu, kā ir viņiem...nu, kaut kā tā