Viens sapnis:
Eju pa kaut kādu pilsētu, nakts, tumšs, bet ielas apgaismotas. Nonāku krustojumā, pie kura apstājos, paskatos, ka iela, kas pa labi, ir pilnīgi tumša, neko tur nevar redzēt. Nolemju iet taisni. No muguras man kāds tuvojas, pēkšņi saprotu, ka viņš rakņājas pa manu somu. Zaglis sāk skriet pa neapgaismoto ielu, izvilcis manu maku un telefonu. Dzenos viņam pakaļ, lūdzos, lai maku un dokumentus vismaz atdod. Panāku zagli, nogāžu zemē un sākas cīniņš. Ar acs kaktiņu redzu, kā izšķīst mans telefons. Vēl pie sevis nodomāju, kā gan es atradīšu maku, jo ir tik tumšs, ka izstieptu roku neredz.
Tālāk neatceros, kā tas atrisinājās.
Tā pati nakts, otrs sapnis:
Ne ta man dzenas kāds pakaļ, ne ta es kādu vajāju. Ieslēpjos kaut kādā garāžā un sāku rakt bedres, kur viņam iekrist. Saroku daudz bedres. No augšas izskatās mazas, cilvēks tur fiziski nevarētu ietilpt, bet dziļas. Vajātājs ir mani atradis un lien iekšā garāžā, es veikli pāri bedrēm aizskrienu uz otru galu. Viņš kā lien iekšā, tā veļas pirmajā bedrē iekšā. Iekrīt tā, ka pilnīgi nav redzams. Es pieskrienu klāt un duru viņam ar manikīra šķērītēm. Bailes, naids, adrenalīns - plaša emociju gamma. Kaut kas nāk un es uztraucos, ka tūlīt ieraudzīs, ka es šamo esmu nomušījusi.
Tālākais kaut kur pagaisis.
Bet sakiet, kā lai cilvēks no rīta justos izgulējies, ja pa nakti jāpiedalās šādos pasākumos!? Un pirms miega pat nebija skatīts neviens bojeviks, bet Izklausies redzēts.
