Nu jau panesās līdzīgi kā apspriežot par/pret tetovētām uzacīm - vienas vienmēr tās redz, citas apgalvo, ja viss pareizi, ar prātu, tad neko nevar pamanīt...
Tas taču individuāli un, kā jau minēju, atkarīgs no pieraduma, tikpat kā reflekss - kas no laika gala krāsojas, jūtas pārliecinātas tajā ko dara, kas retu reizi - lielākoties šaubās, vai labi, vai nav uzkrītoši... Un, ja nav pārliecības, tad kāds gan smukums no krāsošanās?
Protams, spriežu pēc sevis un, lai gan man sen nav pat tie 35, joprojām krāsojos ārkārtīgi reti. Vai labāk izskatītos krāsojusies? Noteikti, bet, kā jau minēju - labāk jūtos nekrāsojusies.