Vai man die, tiek apspriestas zivis un daiļava
Man atkal nešķita dīvaini, ka zivis gāja tīrīt uz ezeru. Vajadzēja taču viņām divatā parunāties, un kāpēc ne pie ezera, un vēl kopīgi darbu padarīt... Manas acis vairāk piesienas tam, ka viņas sēdēja smukos krēslos, bet ejot prom, uz laipas to krēslu nebija
Par daiļavu, man ir gadījis redzēt tieši tādas arī lauku veikalos
Kas mani mulsināja jau otro sēriju pēc kārtas, tas ir Johansons ar savu zirgu pajūgu. Latgalē es esmu redzējusi vēl pāris gadus atpakaļ onkuli ar zirgu braucam, bet Kurzemē gan nav nācies. Pirmo reizi man šķita, ka tā uzcirties brauc kādu vēsturisku seriālu iefilmēt, bet otro reizi jau maizi kaimiņiem izvadā, un tas ir nopietni
Varēja viņu iesēdināt kādā zapiņā vai vabolītē, manuprāt, tas būtu iederīgāk
Kas man nepatika 3.sērijā... Kļaviņas varone modina vīru piecos no rīta perfekti krāsotām acīm, grimst dziļā depresijā, bet acu plakstiņiem uzklātas pat ēnas, tikko modusies, ņem nost acu sargu vai kā to tur sauc, un atkal redzam pilnā kaujas gatavībā, ar visu makijāžu gulējusi
Gribas mest akmeni grimētājas dārziņā, bet var jau būt, ka šeit dominē aktrises vēlme skaistāk izskatīties...
Un tāpēc man īpašs prieks par Kučinsku, kas nebaidās būt tāda, kā tēls to prasa, izskatīties veca un neglīta, pat neglīta arī savās izdarībās
