Aha- es kaut kur biju lasījusi, ka ja vecim ir hobijs, tad vislabāk dāvināt kaut ko kas tur daudz maz iederas. Nekādu citu hobiju neatradu, izņemot autiņu, kas šamam īpašumā. Kopš tā laika pērku kaut ko no autiņam paredzētām lietiņam. Tālāk man fantāzijas trūkst, jo šams visus tos smukuma grabuļus neatzīst, tāda daba. ;o(
Ja vīrietim ir hobijs, tad viņš savā hobijā zin visus smalkumus un nianses un cilvēks no malas diez vai spēs atrast jēdzīgu atribūtu, kas saistītos ar šo hobiju. Tāpēc labāk nelīst lauciņā, kurā neorientējaties. Citādi cilvēkam būs jārāda laimīgs ģīmis, saņemot dāvanā priekšmetu, kas neatbilst viņa hobija objekta niansēm (nelietojama dāvana).
Cilvēkam, kas nav trūkumā labāk dāvināt neitrālas lietas. Teiksim, Biļešu paradīzes dāvanu karti. Vai normālā automazgātuvē - apmaksātu virsbūves sakopšanu ar vaskošanu un pulēšanu. Vai pilnu salona tīrīšanu (gana dārgi).
Nu, jā - instrumenti, instrumenti, instrumenti. Tie vecim ir zelta vērtībā. Tikai tad vajadzīgs konsultants un jāpārzina konkrētā indivīda esošais aprīkojums un pašdarbošanās apjomi. Šinī ziņā Camma ir ģeniāla sieviete, ja vīrietim ko tādu iedāvināja. Man uzdāvina tikai tad, ja pilnīgi nezina, ko man dāvināt un ja es uzstājīgi pieprasu, aizvedu pie rokas un parādu, ko es vēlētos... un tad vēl burkšķ, ka tā jau nav nekāda dāvana...