...Vai kādam ir pastāstāms savs stāsts,kur pats būtu izgāzis kādus podus vai izrādījis savu pārākumu?
Hmm, pat nezinu... Nu, ir gadījies kādreiz kādu muļķibu izdarīt, vienreiz pat tā notizlojos, ka ar pakaļu grāvī ieslīdēju, bet galīgi ne tāpēc, gribētu kāda priekšā izpendrīties. Pret citiem braucējiem cenšos izturēties pieklājīgi, nevienam netraucēju un neriebju, nu vismaz tīšuprāt ne.
Ak, vienu reizi gan atcerējos no seniem padlaikiem... Ziema, sniegs, ledus, tukša netīrīta stāvvieta Daugavas krastmalā - brīvdienas rīts... Iebraucu pa vienu noledojušu špūru un noparkojos. Atnāku, skatos - viens zapiņš aiz manis nolicies, šķērseniski tai pašai špūrai. Viss laukums tukšs, bet viņam,
maķ, tā jānostājas, ka es vairs ārā netieku. Priekšā sniegs, aizmugurē tas zapiņš, riteņi pa apledojušo špūru spolē un sāniski izgriezties neļaujās nepakam... Žēlīgā debess, kā es tur nopēros, kamēr izdevās to zapi apbraukt! Un tad, aiz pāri plūstošās škrobes - izskrūvēju šim viena riteņa ventīli un slaidā lokā aizlaidu pa gaisu! Ļaunā priekā apcerot, kā tas mūdzis uz tiem ledus kankāļiem domkratu stutēs...