Sagribējās man arī ko ierakstīt.
Neatbilstības visu laiku krīt acīs - Liesmas 30.gadu jakai - rāvējslēdzis, personāžieu mūsdienīgie izteicieni, aizver lauku mājā plastmasas durvis un tām mūsdienīgs metāla imitācijas bumbveidīgais rokturis.
Šai ziņā žēl - būtu gribējuši, būtu atraduši atbilstošas lauku mājas, kur vēl mūsdienās viss nav sacūkots.
Bet vispār skatos ar interesi.
Par Dziļuma romāna saistību ar šo darbu - nu tur varbūt 1/100. daļa no romāna, ja ne vēl mazāk.
Savā ziņā darbs bija interesants ar to, ka čaklā, jaukā kalponīte Nate beigās romānā nebūt neizrādās pozitīvā varone. Ēriks patiesi bija ļoti samīlējies Natē, bet viņa nespēja rimties no darbiem pat svētdienās.
Viņa tikai rēķina un skaita,kļūst arvien tievāka un badīgāka.
Par Jēci - Dziļums romānā uzsver - Jēcis neglīts, uzrautu degunu, nejauku seju, bet platiem pleciem.
Beigās izrādās - ne nu bija nesmuks, nekā, Natei beigās viņš sāk šķist pat ļoti iekārojams, vīrišķīgs un smuks, tad, kad Jēcis pēc Nates vairs nealkst.
Netīrīgā Mārtiņsieva, ar kuru Ēriks vienreiz pārguļ, seriālā tapusi par Mariju.
Un Liesmas liktenis romānā daudz žēlīgāks un patīkamāks. Noprec viņu attālu māju saimnieks, kurš jau sen uz viņu cerējis.
Tad pēc gadiem - par Liesmu ziņa - dzīvojot labi, piedzimusi meitenīte(Ērika), vai tik nebija vēlāk arī dēls no īstā vīra saimnieka.
Un Nate ar Ēriku neprecējās tāpēc, ka Natei bija jāpērk vis kas saimniecībai, te lopi, te kas un neatlika naudas Ērika kāzu drēbēm.
Ceru, nevienam avenes neizbojāju.