Noskatījos filmu vēlreiz un tieši patreiz lasu HN...
Pārdomas ir šādas - ja Anšlavs romāna ievadā raksta, ka visi tēli ir izdomàti, tad kinoveidotāji atklāti meklè prototipus un tos piemin filmas par filmu laikà!
Tā autoram Eižens nav gleznotājs, bet tikai dendijs, tad kino Eižena prototips ir Padegs, bet Salutauram tas ir Romans Suta.
Ja A.Eglītis ironiski smejas par gleznotàjiem, neredz tajos ģēnijus un vienīgais, kurš ir cienīgs, tas ir Upenàjs, ar kura muti Anšlavs stàsta, ko pats domā par glezniecību...visi pàrējie gleznotàji sanàk tàdi kà haltùristi...
Kino veidotāji visu redz otràdi - visi šie 30.gadu màkslinieki ir lieli...filmas valoda pret viņiem ir cieņpilna, tur nav haltùristu!...nu, Eižens drusk palaidies, bet sàk tak zīmèt!
Tad vēl loma bija jāatrod Gunai un atbalstu, ka pazudis vīrietis Orfejs Fausts un tà vietà sieviete Margo Eiridīke! Nu, kuram Guna nepatīk?
p.s.
Lasot romānu sapratu tādu joku, kāpēc Astrīdes loma iedota Agnesei Cīrulei!
"un Astrìde dejoja kà cīrulis gaisà." (c) !
