Kas pieder mums? Pusnakts pārdomas.

[Trix]

Iniciētas iz raksta par to, kā reliģiozs pāris savu priekšlaikus dzimušo bērnu mēģinājuši izglābt ar lūgšanām, neizglābuši un sēž cietumā.


Tu uzšuj kleitu. Izdomā, nopērc audumu, šuj, strādā... Gatavs. Kleita ir tava. Velc, kur gribi, nevienam nedod. Ja gribi, protams, vari pārdot. Ja kāds paņem tavu kleitu, tas nav likumīgi. Ja es savu kleitu saplēšu, par to man soda nav. Žēl, bet neko darīt.
Tu sakomponē dziesmu. Uzraksti vārdus, mūziku. Dziedi pats, pelni naudu ar koncertiem. Ja kāds cits mēģina to dziedāt, iestājas autortiesību aizsardzība un tam citam pa tauri vai atņem naudu. Ja es savu dziesmu vairs nedziedu, par to neviens nesatraucas.
Tu izaudzē ķirbi. Uz savas zemes, no neapēstas ķirbja sēklas, visu vasaru laisti. Rudenī ēd, izspied sulā vai pārdod. Tavs ķirbis, liec, kur gribi, kaut sacūko par helovīna masku. Ja tas ķirbis sapūst vagā, visiem vienalga. Nākamgad stādīšu citu.
Tu palaid kaķeni runčos, sagaidi kaķēnus. Mīļo kaķeni, priecājies par kaķēniem, vēlāk atdod draugam, pārdod kādam. Tavi kaķēni. Kamēr tu viņus nespīdzini, visiem pie kājas. Nomira? Žēl, bet tā notiek.

Tu uztaisi bērnu. 9 mēnešus mocies, piedomā pie ēšanas, dzīvošanas, veselības, dzemdē, mīļo, baro, mazgā, neguli. Bet bērns NAV TAVS. Tev ir tikai pienākumi, bet nekādu tiesību. Vienkāršojot - nekādas garantijas, ka kādam nesagribēsies, lai tu audzini tā, kā iedomājas citi, citādi bērnu tev vienkārši atņems. Saslima un nomira? Traģiski. Sāp man, svešiem vienalga. Bet sods man pienākoties gan.

Vot nesaprotu, kādas tiesības jebkādām instancēm var būt uz manu bērnu? Tā ir mana iniciatīva, mani resursi, mana veselība un mans laiks. Par mana bērna eksistenci man vēl ir jāpiemaksā, un galu galā no tā mana bērna vēl citi slauks un slauks savu labumu nodokļos. Uz kāda pamata kāds uzurpē sev tiesības noteikt, ko man darīt savu ražojumu? Ja es nebūtu viņu dzemdējusi, viņa nebūtu vispār.

Es saprotu, ja kāds man bērnu būtu aizdevis lietošanā [audzināšanā] - ar svešu mantu jārīkojas pēc īpašnieka noteikumiem. Ja es īrēju dzīvokli, tas nav mans, es tur nevaru kurināt ugunskuru. Bet ja es uzbūvēju māju un istabas vidū uzkuru ugunskuru, tā ir mana problēma, ka no mājas paliek melna čupiņa [tikmēr, kamēr es neprasu apmaksāt ugunsdzēsējus manas izklaides novērošanai]. Gribu un nodedzinu [kamēr tas neapdraud apkārtējos].

Tad kāpēc uz manis radītu bērnu man tiesību nav? Ne jau sabiedrība mani apsēkloja, kopa un izdzemdināja. Sabiedrība nav ieguldījusi ne pušplēsta centa viņa tapšanā.

[Spārka]

Senos laikos jau tā tika uzskatīts, ka bērns praktiski ir vecāku īpašums. Arī sieva - vīra.
Domāšana mainījusies (vismaz eiropejiskajā civilizācijas daļā), tagad sievietes un bērnus uzskata par patstāvīgām būtnēm ar izrietošo tiesību komplektu.

[Trix]

Sieviete tā kā būtu pieaudzis lemtspējīgs radījums. Un pieaudzis lemtspējīgs radījums lemj pats, ko ar sevi darīt.

Kamēr bērns ir audzināms. Tā, kā to par labu uzskata vecāki [kamēr rezultāts neapdraud citus]. Tīģerēni tiek mācīti medīt, kumeļi ēst zāli un skriet. Un nevis otrādi.
Ja tīģeris ēdīs zāli, agri vai vēlu viņu dabas likumi noliks vietā.

[tuk]

Nu gan savilki  . Tas bērns tomēr ir cits autonoms cilvēks,
un vecākiem uzticēts vien uz laiku.
Ne visi vecāki tik apzinīgi un bez tarakāniem.
Neskatoties uz visādām regulām, cik sa -stas bērnības.

[Trix]

un vecākiem uzticēts vien uz laiku.

Pag, pag, ne jau sabiedrība man viņu izsniedza ar pavadzīmi un pret parakstu! Es izdomāju, es uztaisīju. Tu te jauc "dievu, reinkarnāciju un citu ezotēriku" ar sabiedrības izdomātiem noteikumiem.
Ja jau "iedeva uz laiku" dievs, tad dievs arī atņem. Tad dievs arī tam bērnam piešķir vecākus ar atbilstošiem tarakāniem, kas šo neizglābj. Kāda sabiedrībai tur daļa?
Sabiedrība, zin, - kad sodīt, tad gatava, kad palīdzēt, tad neparko.


Vispār jau tolaik, kad cilvēki dzīvoja alās un baidījās no zvēriem, nevis no VIDa, nekādas regulas nevienu nespieda. Visi dzīvoja, kā dabā parasts. Atrada - apēda. Neatrada - meklēja vēl. Tā bija un punkts. Kamēr tagad cilvēks ir iedzīts tādos sabiedrības žņaugos (nodokļi, likumi), ka saskaņā ar sevi un dabu atļaujas dzīvot tikai retais. Ne jau aiz paša vēlmes tas cilvēks sačakarē bērnam smadzenes.

[Nāra]

Vēl pasaki,ka vecāki var bērnu klapēt un mērdēt badā, jo tas ir viņu bērns...

[tuk]

Jau apzelēta tēma par mātēm, kuras uzskata ka bērns viņu īpašums līdz sirmam vecumam.
Pašas taisījušas, lolojušas un visu zina labāk.
Sorry, nepieder gan. Vien uz laiku.

[Trix]

Vēl pasaki, ka man jāmāca bērnam skatīties reklāmas un būt cērpamai stulbai aitai, jo tas bērns pieder sabiedrībai.

[Trix]

Pag, pag, es jau minēju par to "uz laiku".

KAS tev to bērnu iedeva? Bāriņtiesa?

[Betons]

Jā, un pieļurbājies tēvs, kas nosit savu dēlu par ievārījuma burciņas izēšanu, arī ir attaisnojams, jo tas tak viņa īpašums..., tā, ja?

[Spārka]

Trix, pret kuriem konkrēti punktiem ANO Bērnu tiesību konvencijā Tev ir iebildumi?

[tuk]

CILVĒKS. MAZS bet CILVĒKS. autonoma vieniba. Un pieder, pirmkārt, pats sev.
Radītājiem visu cieņu.

[tuk]

Domāju, vispār nekas labs nav sagaidāms, ja otru civēku sāk uzskatīt par savu īpašumu.
Viss viens - bērnu, vīru, sievu... Pie tam bērns citā “svara “pozīcijā, īpaši pretoties nespēj.

[Koffi]

Trix, nu pasaki,  tie taču nav Tavi uzskati! Tu vienkārši prātuļo par tēmu!

[Ezme]

Dieva plāns cilvēkam(dzīvojiet kā putni gaisā-ne tie sēj,ne tie pļauj.......)ir beidzis darboties.Cilvēks pats sevi ir padarījis par atkarīgu radījumu un jau no bērnības.Atkarīgu no kā?Atkarīgu no sabiedrības.Cilvēks bez sabiedrības,bez citiem cilvēkiem vairs nespēj izdzīvot.
Un tamdēļ tā pati ''sabiedrība'' piesaka savas tiesības pat uz tikko dzimušu sabiedrības locekli.Jo mazais cilvēkbērns ir vajadzīgs visai sabiedrībai,lai tā spētu eksistēt un sevi uzturēt.Mazā bērna vecāki vairs nav atsevišķi cilvēki-viņi ir sabiedrības locekļi.Iesaistīti plašā shēmā-darbs-preču ,pakalpojumu ražošana-pārdošana-iztikas līdzekļi-pirkšana-samaksa par precēm un pakalpojumiem-sociālā sfēra-vecumdienu apgāde-izglītība-medicīna-aizsardzība- utt utt utt.Vai cilvēks spēj izdzīvot bez visa šitā?
Nespēj gan.Tamdēļ cilvēks nav atsevišķa persona,viņš ir atkarīgs no kopuma jau no piedzimšanas.
Un sabiedrība ir ieinteresēta ,lai tās dalībnieks būtu derīgs un atbilstīgs visām tās likumībām un aktīvi piedalās jaunā dalībnieka audzināšanā un atbildībā par to.Vecāki ir tikai inkubators perēšanai un izaudzināšanai.Vieta.Bet ne īpašnieki.