Protams, māte dod vīrietim saprašanu arī daudzās pozitīvās lielās lietas, kā flyingcat teica. Bet šoreiz tēma ne par to.
Jā, man ne tā labākā pieredze vīramātes dāčā - reņģes NE TĀ un PAR ILGU tīriju, salātiem krējums par daudz pielikts utt. Un es svešā teritorijā pierāvos, neko neteicu. Bet galvenais, ka mani vīrs neaizstāvēja pret savas dārgās mātes uzbrukumiem.
Nu un tālāk jau vēl trakāk - manuprāt dāčas ķēķis bija pēc manām domām "aizd....", trauki veci un apdauzīti. Es labu gribēdama, iztīriju, sakārtoju un nopirku jaunus traukus. Lieki teikt, ka vīramāte sāka mani nīst ar vēl briesmīgāku naidu. Bet te arī pozitīvais moments - vīrs viņai nepievienojās.
Vārdu sakot , viņš bija neitrāls, vai arī var teikt, ka gribēja sēdēt uz 2 krēsliem. Var jau dzīves laikā sēdēt un n-krēsliem, bet ne vienlaicīgi. Bērnībā tu esi bērns, pieaugušos gados, jā mātei tu esi visu mūžu bērns, bet tagad tava galvenā loma ir vīrietis, pats esi tēvs... [/size]Galvenās[/size] lomas seko secīgi, cita citai...