Kā jums liekas, kāpēc tik daudzi bērni melo vecākiem, bet, izauguši, pārstāj kontaktēties un stāstīt par to, kas tiešām uztrauc? Varbūt tāpēc, ka vecāku reakcija ir standarta: nerunā tā! nestāsti man šito! tu nedrīksti tur iet/to darīt, ar tiem ielaisties! Bērnam tas neko neatrisina, viņš joprojām redz un jūt, ka daudz kas ir sarežģīti, bet vecākiem nav skaidrojumu, ir tikai aizliegumi un kaunināšana.
Labi, izņemsim Krivadi. Ko iesāksim ar Blaumani? Vot, kāpēc Edgars dzer, bet tik ļoti "pareizā" Kristīne tomēr viņu mīl? Pēc loģikas jāsaka: viņa dara nepareizi, Edgars ir netikumīgs, Kristīnei būtu jāklausa mamma un jāturas no viņa tālāk. 15-gadīgam derēs šāds skaidrojums? Vai varbūt jāraksta petīcija un jālūdz izņemt Blaumani no skolas programmas? Kas mums vispār paliks pāri no pasaules literatūras ar šo pieeju?