Minne, Nakata kngs - es NESKATĪJOS SESTDIEN!!!
Iespējams, ka tā nebija tuba

kaut kāds pūšaminstruments tas bija, vai tad ne?
Tvista deja? nē, piedod, neesmu no tiem cilvēkiem, kas divus trīs gadus pēc izrādes skatīšanās (lai arī divreizējas) , spēj analizēt visus sīkumus un dziļākās nozīmes. Tieš tāpēc es mīlu labas grāmatas pārlasīt, izrādes un filmas skatīties vēlreiz.
Un Finita ir tieši no tādām izrādēm. Pie tam - atceros, kā pirmajā reizē skaties to jūkli, šis tas besī, šis tas superīgi, Un tad nāk otrā cēliena sākums un es vispār nonāku tuvu šoka stāvoklim par to , kāpēc , kāpēc, kas tas vispār ir par murgu! un tad (pieņemot, ka visi , kas te lasa ir jau noskatījušies, varu runāt pilnos teikumos) beigās tu uzzini, ka tas ir sapnis... Un otrajā reizē, kad biju, ar patiesu sajūsmu vēroju nianses, jau zinot, ka tas ir sapnis. Un tā aina, kur Skrastiņš dabū to tauri!!!

Tas bija tik fantasmagoriski, tieši kā sapnī, kad nekas nekas un pēkšņi tev rokās ir taure:)