vakar Prāta vētras koncerts bija jāskatās - kas klātienē, kas lmt straumē. Bet šodien noskatījos Raudupieti, secināju, ka īsti neesmu zinājusi sižetu, vai arī - jāpārlasa un jāatsvaidzina zināšanas par oriģinālu, par Blaumani. Jo šī varētu būt tāda Blaumaņa versija radošāš komandas izpildījumā.
Prātā palicis , diemžēl neesmu Dailes izrādi redzējusi, to, kur Briķe un Skrastiņš, tikai fotogrāfija pa ceļam uz kamerzāli. Jācer, ka ir ierakstīts un kādreiz varēsim redzēt. Fotogrāfijā Skrastiņš tāds laimīgs ar Raudupieti kopā, izskatās, ka viņam tā Raudupiete patīk un šurimuri ar viņu viņs dara labprāt. Te - Kārlis galīgi nav ieintersēts par Raudupieti. Tāds parasts lauku puisis, kas iemīlējies trūcīgā kalponē (kurai tēvs nez kāpēc ir turīgs un Kārlis "ies iegātņos", resp, arī apprecot to Mariju, nonāks saimnieka godā, šī līnija mistiska - tad tā Marija ir kalpone vai arī saimniekmeita, kas strādā par kalponi?). Un nabaga Kārlis kā spēdams izvairās no Raudupietes, kura "uzmīļojusi viņu" nu galīgi ne par ko...
No visām līnijām tikai Raudupietes līnija pilnīgi precīza, izprotama, labi nospēlēta, ticama un skarba.Priecājos, ka redzēju! Prieks par Vāni.
Bet tās citas nu tāds , samuģītas tās līnijas, nezinu pagaidām, cik tas Blaumaņa "nopelns", cik radošās komandas..
