noskatījos - daļēji ar dziļu interesi, daļēji tamborēšanas fonā. Mango, gaidu tavu jautājumu!
Manas emocijas:
Pats galvenais ieguvums- Tēvoča Vaņas satura atsvaidzināšana. Un tieši noskatoties šo izrādi, manās acīs vēl augstāku novērtējumu guva Ģertrūdes ielas teātra izrāde Vaņa, kura ir pēc Tēvoča Vaņas motīviem, resp, saīsināta versija četriem aktieriem (Helēna, Sofija, Vaņa, Astrovs), ar kustību partitūru kā tēlu palīglīdzekli. Un tik precīzi, tik ļoti atbilstoši Čehovam ĢITa Vaņā viss notiek!
Par JRT Jāņonkuli - pēc Ķimeles teiktā par veltījumu savai lauku tantei tā arī skatījos uz izrādi, tāpēc pieņēmu aktieru cenšanos "runāt mēlēs", kurās konsekvenci izturēja tikai Keišs, nenorāvās un nesāka bez akcenta runāt. Keišs man patika visvislabāk, vispār tā varētu būt viena no viņa labākajām lomām. (p.s. Trīszvaigžņu ordeņa kavalieris, apsveicu!)
Vecās tantiņas nebija diez ko izdevušās, balto trusi man bija žēl, Isajevu, lai piedod man visi visi, es vienkārši nevaru izturēt, viņš visās lomās visos tekstos ir tieši šāds kā šajā lomā, pilnīgi vienāds.