Njā... uzzīmējās te viens manā lokā. Dzerot jau gadus 10 bez pārtraukuma. Pa dienu uz darbu, bet vakarā atlaiž bizes.
Viņš saka, ka nācis pie prāta un grib glābt aknas, kuras viņaprāt šad tad sāpot.
Pie ārsta iet negribot, jo esot kauns un baidās skaidroties par analīžu rezultātiem. Ik dienu sola - rīt nedzeršu! Taču no darba atnākot, tas jau ir aizmirsies. Iemesli ir vienmēr un pamatojumi labu labie. Lai katram fantāzija, ko tādu izdomāt.
Bet viņa satraukums par aknām ir nopietns - gribot atmest un sākt ārstēt aknas, radīt bērnus un atdzimt kā fēnikss no pelniem. Problēma tajā, ka kautrējas citiem atklāt savu problēmu, baidās no nosodījuma. Kaut kad ir aptiekā jautājis pēc kāda medikamenta. Uz farmaceita jautājumu - kas ar aknām? Atbilde esot bijusi - C hepatīts. Farmaceits ilgi piedāvājis visādus līdzekļus, līdz beidzot pateicis - ziniet, labāk sakrājiet naudu C hepatīta ārstēšanai un netērējiet līdzekļus Dievs zina kam.
Jā, es pievienojos, bet nevaru ignorēt palīdzības lūgumu.
Zinu, ka šis cilvēks neies pie ārsta, kamēr nebūs pārliecināts, ka viņa alkoholisms neatspoguļojas aknu ķīmijas analīzēs (?).
saprotu, ka man misija vairāk psiholoģiska, bet varbūt kādi medikamenti tās aknas viņam var arī "uzlabot/ atjaunot"? Vai arī ... cilvēks jānoraksta?