Ja darbotos "savstarpējā cieņa", tad likumi vispār nebūtu vajadzīgi. Man, piemēram, aizvien škitis nožēlojami, ka vajadzīgas īpašas atļaujas invalīdu stāvvietu izmantošanai. Ja pastāvētu "savstarpējā cieņa", neviens bez īpašas vajadzības tur tāpat nestātos. Toties varētu apstāties arī kāds ne-invalīds, kas pēc traumas uz kruķiem lēkā. Normāli būtu, ne? Bet tak nevar, jo mežoņu sabiedrība. Un gaidīt, ka kāds aiz "savstarpējās cieņas" nesmirdēs tur, kur citiem jāelpo - ha!
"Uzņēmuma iekšējā lieta"... A uzņēmumam po. Uzņēmumam piederošajās kafejnīcās smēķēt pārstāja arī tikai pēc likuma pieņemšanas, kaut teorētiski to varēja aizliegt arī iepriekš.