Muusu Neve leenaam atvadaas ☹

[ineshuks]

[Lynx]

Viss. Neve shonakt muus atstaaja.

[mellene88]

Ups 
 

[Camma]

 

[Trix]

 :d_w:


Lai viņai viegls un gaišs ceļš...

[Luīze]

 

[Broņa]

Oi, skumji.. Bija jau pierasts pie baltā un melnā. Kā savējie.

[vecinja]

 
Paldies Tev, Neve, paldies Tev, Lynx par mums doto prieku!
Bēdīgi.Un tomēr cilvēkveidīgajai Sunītei bija piešķirta laime aiziet pa mīļuma ceļu.

[Pūka]

Bet viņai bija laba dzīve un aiziešana , ārsts taču teica, ka slimības nav. Bet vienalga raudiens nāk. :hug: :hug:

[Lynx]

Nevei bija tik laba dziive, kaa reti kuram lielam sunim. Miilestiibaa un briiviibaa. Diez vai buua daudzi Neves izmeera sunji, kas vienaa mieraa var aizchaapot uz paaris kvartaalu attaalumaa esosho picceeriju, ieiet virtuvee un ar purnu piebakstiit pavaaram. Un pavaars mieriigi zvana mums. Bet nevis, lai savaacam Nevi, bet lai pajautaatu - kaadu picu vinjai cept. Vai riita pastaigaa iegriezties galjasveikalaa un atgriezties ar milziigu kaulu zobos.
Taada bija muusu Neve....

[tuk]

Desmit abpusējas beznosacījuma milestibas pilni gadi nav maz,
bet vienmēr jau gribas vairāk un ilgāk...
Arī jūtu līdzi.

[Afrora]

Ļoti žēl 

[ragana]

   Mana līdzjušana. 

[Lynx]

Rakstu te, jo jaunu teemu veert negribas. Muusu Neve nu sargaa oliivdaarzu. Ne nu gluzhi zem kokiem, bet blakus apglabaajaam. Kad zeme virs kapinja noseediisies, domaasim, ko staadiit virsuu. Viirs grib rozi, es saku, ka labaak kaadu kocinju. Apelsiinu, persiku vai aprikozi. Taa lai paliek uz ilgiem gadiem miilules dusas vieta ieziimeeta.
Argo pa shiim dazhaam dienaam, kopsh Neves vairs nav, izaudzis zibeniigi (ne fiziski protams). No palaidniiga pusaudzha kljuvis par pilntiesiigu maajas sargu. Iespeeju robezhaas raamu (miiljoties grib kaa ieprieksh). Bet no virtuves vairs nav jaatrenkaa, kad mees eedam, raami gulj Neves vietaa un gaida uzaicinaajumu mums ievoenoties. Vaardu sakot - Mamma Neve pirms aizieshanas labi pastraadaajusi. Labu deelu izskolojusi. Paldies tev Miiljaa par to!!!

[itta]

Rakstu te, jo jaunu teemu veert negribas. Muusu Neve nu sargaa oliivdaarzu. Ne nu gluzhi zem kokiem, bet blakus apglabaajaam. Kad zeme virs kapinja noseediisies, domaasim, ko staadiit virsuu. Viirs grib rozi, es saku, ka labaak kaadu kocinju. Apelsiinu, persiku vai aprikozi. Taa lai paliek uz ilgiem gadiem miilules dusas vieta ieziimeeta.
Argo pa shiim dazhaam dienaam, kopsh Neves vairs nav, izaudzis zibeniigi (ne fiziski protams). No palaidniiga pusaudzha kljuvis par pilntiesiigu maajas sargu. Iespeeju robezhaas raamu (miiljoties grib kaa ieprieksh). Bet no virtuves vairs nav jaatrenkaa, kad mees eedam, raami gulj Neves vietaa un gaida uzaicinaajumu mums ievoenoties. Vaardu sakot - Mamma Neve pirms aizieshanas labi pastraadaajusi. Labu deelu izskolojusi. Paldies tev Miiljaa par to!!!

Tas laikam taa ir vienmeer, kad aiziet vecaakais suns jaunaakais paliek nopietns un atbildīgs... mums bija līdzīgi, kad nomira lielais suns mazais pārvērtās vienas dienas laikaa no palaidnīga kucēna par nopietnu sunjuvīru, skumji, jo kaa taalaak dziivos mans suncis es vairs nezinaasu, man atkal ir atvadas no savas dziives kaada posma...