Rakstu te, jo jaunu teemu veert negribas. Muusu Neve nu sargaa oliivdaarzu. Ne nu gluzhi zem kokiem, bet blakus apglabaajaam. Kad zeme virs kapinja noseediisies, domaasim, ko staadiit virsuu. Viirs grib rozi, es saku, ka labaak kaadu kocinju. Apelsiinu, persiku vai aprikozi. Taa lai paliek uz ilgiem gadiem miilules dusas vieta ieziimeeta.
Argo pa shiim dazhaam dienaam, kopsh Neves vairs nav, izaudzis zibeniigi (ne fiziski protams). No palaidniiga pusaudzha kljuvis par pilntiesiigu maajas sargu. Iespeeju robezhaas raamu (miiljoties grib kaa ieprieksh). Bet no virtuves vairs nav jaatrenkaa, kad mees eedam, raami gulj Neves vietaa un gaida uzaicinaajumu mums ievoenoties. Vaardu sakot - Mamma Neve pirms aizieshanas labi pastraadaajusi. Labu deelu izskolojusi. Paldies tev Miiljaa par to!!!