Nu bet kā tad jūs to "paša interesēšanos" iedomājaties? Katrs donors pēc katras asins nodošanas lai zvana un "interesējas"? Ašpadsmito, piecdesmito, simto reizi? Tur jau atsevišķu "informatora" štata vienību vajadzētu, kas ar to vien nodarbojas. Vai donoru centrs par tādu raskladu būtu priecīgs?
Otrkārt, loģiski, ka tas, kurš nodod asinis, sevišķi jau atkārtoti un regulāri, uzskata sevi par veselu un nu nekādi nenojauš, ka ir slims ar hepatītu. Ja 100reiz ar analīzēm viss bijis kārtībā, kāds pamats domāt, ka 101-ajā tajās kaut kas slikts atrasts? Tāpēc arī "neinteresējas".
Domāju, ka C hepatīta atrašana donora asinīs nav gluži ikdienas parādība vairākkārt dienā, tad nu tādos atsevišķos gadījumos tomēr varētu tik daudz papūlēties, ka darīt donoram zināmu, izmantojot viņa atstātos kontaktus. To ne tikai loģika (lai vairs nenāk!) un ārsta ētika prasītu, bet pat elementārā cilvēcība. Ko, ne? Naivums manā vecumā?
