Plānojās pēdējā šāgada pēdējo svaigo skābeņu zupiņa.
Sanāca draņķīga, jo nez kādā prāta aptumsumā piebēru burkānus. Atjēdzos, kad šie jau peldēja katlā, un bilde negāja kopā ar projektu. Burkāni un putraimi neizvārījās, jo bija pusprocesā jābrauc pakaļ bērniem, pie gaļas buljonā bēru visu reizē nevis kā normāli pakāpeniski. Skābeņu maz, bet ņemt saldētās negribējās, tur vienai zupai sanāks, bet šai papildus būs par daudz...
Rezultātā paēduši jau kaut kā nebūt visi ir, bet gaidītais baudījums smagi izpalika.
Jāsaka, ka es pat neatceros, kad man štruntīga zupa sanākusi, parasti vienmēr ir labas.
