Ko tieši, par to olu? Man garšo baklažāni, bet nepatīk tā baisā eļļas uzsūkšana, tad nu piesūcinu ar olu.
Nomizo, sagriež vidēja izmēra (apmēram 1x2 cm) gabaliņos, sakuļ olu vai divas, skatoties cik daudz tie frukti, uz 4iem sprīdi gariem divas vidēja izmēra olas. Sakuļ un es mēdzu piekult pavisam nedaudz , kādu tējksroti eļļas, ja cepšu bez. Ja ar, tad nevajag. Tad saber tos fruktus olās un tad apmaisa pa brīdim, var likt kaut pa nakti ledskapī, un ik pa laikam apmaisīt, kamēr tā ola sasūcas tajā švammē. Parasti jau pāris stundās vai pat ātrāk sasūcas.
Tad tos gabaliņus apcep, bet lai nav izšķīduši bet mīksti. Es šoreiz uz pannas bez vāka apmaisot, bet var arī cepenē.
Kad puslīdz gatavi, sāla, piparo, pievieno garšvielas, piespiež ķiploku, dilles utt, ko vēlas uzliek vāku lai iegūst garšu.
Var arī viegli apcept vispirms padaudz sīpolus un tiem pievienot tos baklažānus, ar ķiploku un dillēm un krējumu garšos kā beku mērce.
Es apceptiem pievienoju viegli grauzdētus valriekstus, apceptu papriku, balzamiko, pārkaisīju ar parmezānu. Gardi gan silti, gan atdzisuši, gan kā piedeva, gan kā patstāvīgs ēdiens.
Var arī tos ceptos gabaliņus viegli iemarinēt ar etiķi vai citrona sulu.
Diezgan murgaini laikam sarakstīju, bet man patīk tas, ka nav eļļaini, ar stingru garoziņu un vidū mīksti.