Tik sen nebiju vārījusi skābu kāpostu zupu. Tā sakārojās, ka biju dikti vīlusies neieraugot savu kāpostu tanti mājražotāju tirdziņā. Veikala kāpostus negribējās, tāpēc vakar laimi lūkoju Ogres tirgū. Izrādās, ka tur monopols un cena attiecīga. Bet kad tad vēl vārīt kāpostu zupu, ja ne tik skaistā ziemā, kā šobrīd
Žāvētas biezās ribas, putraimi, kartupeļi, kāposti un viena kūpināta cūkas auss - izcila kombinācija! Jo īpaši pēc ziemīgas pastaigas.
Kūpinātās ausis nekad nebiju nekam likusi klāt. Tās tiek nograuztas tāpat (es nē). Bet tur, kur mēs tās pērkam, pirms Vecgada pēkšņi mums jautāja - Kāpostiņus arī gatavosiet?
Tāds plāns īsti nebija, bet saimniece ieteica pamēģināt štovējot kāpostus pielikt plāni sagrieztu ausi. Janvārī pamēģinājām un bija ļoti labi. Pagājušā nedēļā, vārot soļanku arī pieliku klāt. Bija ļoti labi!