Atlidojām. Un vakars ar jau klāt - vakars, kas mans rīts, jo pavisam nesen modos. Te nu ir - attīstītā Āzija... Moderna lidosta, tikai cilvēksastāvs neierasts - vietējie musulmaņi pārsvarā, un daudz ķīniešveidīgu cilvēciņu. Mēs esam svešinieki - smukās blondīnes un it īpaši gandrīz divmetrīgais G., kuram vienmēr blakus kāds fotografējas. Ai, pierasts jau esot, tā G..
Ja tādi ir musulmaņi - oi, man tādi patīk! Meitenes spilgtos lakatos, acīm zibot, apspīlētos džinsos dibenus grozīdamas, staigàka pazīstamu zīmolu buķikiem... Un te arī Rozija, mūsu sagaidītāja, ved mūsuz busu, kas izsauc neviltotu jautrību - jomajo, tas jau harēma buduārs, ne buss!
Pirmā vakara piedzīvojums - vispirms jau, pie autobusa logiem pielipusi, ieraugu slavenos Petronas torņus, un vēlāk - neraugoties uz diennakti ceļā, mums ir jāiet. Jāatrod. Jāredz! Atradām. Bija tā vērts!
"Petronas? Ā, lietuvieši būvējuši?"...
[attachment deleted by admin]
