Sanāca man mainīt nodaļu. Jaunais boss ir visnotaļ foršs, man patīk. Komanda tiek vadīta un
uzturēta formā izmantojot koučinga metodes, kas ir visnotaļ labi, un noteikti ar rezultātiem. Ir gan
grupu sesija ko sauc par nodaļas sapulcēm, gan ikmēneša individuālās
pārrunas, jo vārdu koučings jau neviens skaļi neizrunā

Tik tālu viss būtu skaidrs, jauki un lieliski, ja nebūtu bet.
Kā, lai es piespiežu sevi koučēšanai kvalitatīvi padoties? Tiklīdz mani sāk urķēt, smadzene ieslēdz autopilotu, skatiens aizplūst, dzirdu, bet kaut ko muldu bezjēgā. Jēgas nekādas. Vienreiz sanāca mēģināt individuālās sesijas, pēc otrās mēs ar kouču nolēmēm netērēt viena otras laiku un draudzīgi šķīrāmies. Arī par citām
metodēm - tiklīdz jūtu, ka sāk čakarēt, ieslēdzas pilnīga bremze. Pēc tam jūtos izpumpēta, nikna, un trūkties dabū pat sistēma, kas sūta notifikācijas par visādiem štruntiem.
Tātad, ko darīt, kā padoties un pakļauties?