Un kur problēma? Baidies, "ko citi padomās"? A zrja. Ja gribēs, atradīs, par ko "padomāt".
IMHO labāk veca, bet vieda mamma, nekā jauna, glancēta, bet stulba.
Ja par "ai, ai, bērna pilngadību nesagaidīšu", tad jāapbēdina - nomirst arī 25-gadīgas jaunuves. Toties es pazīstu vismaz 2 cilvēkus [ja padomāšu, vēl atradīsies], kas dzimuši ap/pēc 40, kuriem mammas nomirušas viņu 40+ gados - tātad jau krietni pēc 80. Mazbērni jau gandrīz pilngadīgi. Domājat, tad sāp mazāk?
Tās "drausmīgās" negulētās naktis arī nav nekas nenormāls - 40+ ir cita attieksme pret dzīvi un daudz vairāk veselīga pofigisma, kas kompensē jaunības entuziasmu un melns/balts uztveri. Nu nenomazgāju traukus, toties pagulēju un ar sīci padarbojos.
Jautājums ir par vispārējo rumpja nogājienu un veselību kā tādu, - citas jau 25 izskatās pēc vecām tantām gan gaitā, gan prātā, citas ap 45 sāk apdomāt, ka laikam jāsāk vismaz teorētiski par vecumu domāt.
Kā būtu ja? Forši būtu. Vienīgais ieteikums - vai nu daudz naudas [aukles/nakts aukles], vai normāls vīrs, kas var un grib ar sīci padarboties. Vienai plēsties nav nekāda jēga.
Tie gan bija padomju laiki, nebija tāds spiediens, ka vecākiem jābūt jauniem
Padomju laikos bija - pabeidzi skolu, apprecējies un apbērnojies. Ja 30 gados vēl meitās un bez bērniem, tad brāķa prece. Tās, kas pēc 40 dzemdēja, visbiežāk ne pirmo bērnu dzemdēja, vai iekrita, klimaksu domādamas.
