To, vai tev nobruks veselība 25 vai 55 gados, tu izvēlēties nevari. Arī visādi veselīgā dzīvesveida adepti mēdz apkrist ar smagām un neārstējamām kaitēm. Līdz ar to bērna pilngadību var nesagaidīt gan divdesmitgadīgā, gan piecdesmitgadīgā dzemdētāja.
Būtiskāk mūsdienās ir spēja to bērnu un sevi nodrošināt materiāli, kas dod iespēju gan atpūsties un sevi nenodzīt, gan risināt lielāko daļu problēmu. Turklāt ideālajā gadījumā – pasīvi, t.i., ienākumi nav atkarīgi no spējas strādāt, jo par to arī nevari būt drošs – šodien vari kalnus gāzt, rīt – karoti līdz mutei nepacelt.
A tas cik gados dzemdēt ir un paliek tikai ģimenes kompetencē, no malas trīt mēli IMHO ir zemiski, lai arī tipiski lielai, ja ne lielākajai daļai cilvēku. Īpaši tiem, kas paši šādai izvēlei/situācijai nav blakus stāvējuši.
Lai atceramies pastāstiņu "Tev priekšā stāv sieviete, kura ir stāvoklī un viņai jau ir 6 bērni. Trīs no tiem ir kurli, divi ir akli, bet viens ir garīgi atpalicis, bet pašai sievietei ir sifiliss. Vai Tu ieteiktu viņai veikt abortu?"
Ja tava atbilde ir "jā", tad apsveicu, tu tikko nogalināji Bēthovenu.
