Liķierītis trāpījās man ar māsīcu, dzīvojoties pie vecomes laukos.
Man 5gadi, māsīcai gandrīz 7tiņi.
Kādā pēcpusdienā, sakārojās ko no pilsētas labumiem, bet veikals tālu, naudas ar nav...
Kamēr ome pārsien govi, špacierējām inspicēt omes ankambari,
lūkojot pēc kādas zaftes vai medus.
A, kas par brīnumu, atrodas konču kaste!!! Šito neviltoto līgsmi!!!
Pāris dienās pa kluso un slepeno to kasti nokopām.
Bija labas, oma ar uzlabojās un lauku dzīve ar iepatikās
Končas spožos papīros, dzeltena kārba ar uzrakstu “PROZIT“.
Ne es, ne māsīca par žūpām neesam kļuvušas, varbūt viss vēl priekšā ...