Es mēģināšu pārsēsties, lai domā, ko grib. Mest ārā no feisbuka mazliet raustos. Kļūda jau bija, ka pievienoju. Es jau sajutu, ka diendienā tur ieskatoties, viņš visu laiku man tur rēgojas ar savām aktivitātēm un līdz ar to pa galvu maisās. Cenšos nevērt to lapu vaļā, bet pēc kursa beigšanas izmetīšu. Principā svešs cilvēks un man ir vienalga, ko pēc tam domā vai nedomā.
Tā man būs laba mācība. Johaidī, es taču tik ļoti gribēju pēc darba iet uz kursiem, kur izvēdināt galvu un kautko iemācīties. Sākums bija tik labs. Jāsaņemas, lai neiemestu plinti krūmos.
Ja nebūtu problēma koncentrēties, lai iegaumētu un atcerētos, tad jau pofig. A te... drausmīgi grūti ieslēgt to smadzeņu daļu, kas atbild par loģisko domāšanu.
Agrāk, ja lasītu, ka skolniecēm šāda kaite var piemesties, pasmietos un domātu, ka tas tiešām ir bērnišķīgi, a tagad saprotu, ka var arī nesekmīgs būt tāda sviesta dēļ + tiešām kautkur izgāztiest, lai arī no malas viss šķiet tik vienkārši. Un kam gan pasūdzēsies? Ok, šie ir kursi un nav nopietna mācību iestāde. Tāpat pieaugušajam tas ir vieglāk un pārejoši. Hmmm...
