No vienas puses var piekrist Minnei. Ir lietas, kur vajag to pieredzi, lai nākamreiz būtu savādāk. Kur bez savas nesanāk.
BET ir vietas un lietas, kur gana ok var mācīties no citu kļūdām un teorijas. Tas pats par to no "pozitīvistu" tēmas - nu nav pašam ar savu pieri jāievelkas stabā, lai saprastu, ka vajag skatīties, kur iet, un to stabu apiet. Un ja nu tomēr ieskriets, secināt, ka tā ir prasta neuzmanība/nolaidība un iet tālāk.
Daļa iemācās no teorijas un ir daļa, kam visu vajag izmēģināt pašiem, lai saprastu, ka tas neder. Pārējie kkur pa starpu. Man tomēr šķiet, ka audzināšanas laža ir tiem otrajiem, bet vrb tāpēc, ak pati vairāk pieslienos pie tiem pirmajiem.