Pozitīvā domāšana

[viesmiiliigs]

Jūs te jaucat fanātisku stulbumu ar pozitīvu skatu uz dzīvi kopumā.

[Mango]

Kļūda ir noteikti ir jārisina! Obligāti! Bet kādā noskaņā?!

[viesmiiliigs]

Nepieskaitu šos gluži pie pozitīvistiem, drīzāk pofigistiem, vismaz darba lietās. Sanācis ar pāris tādiem pastrādāt kopā, kas dzīvo pēc principa 90% problēmu atrisinās pašas no sevis, atlikušie 10% nav vispār atrisināmi. Manuprāt, tas nozīmē, ka šīs problēmas viņu vietā risina kāds cits.

Ir vietas, kur lēmumi mainās gana bieži, lai neiespringtu uz tūlītēju izpildi. Man tā ir bijis, ka aizrautīgi meties iekšā, izplāno, dari, bet beigās enerģija šķiesta velti, jo atkal kādam kaut kas mainījies un iepriekš pieņemtais lēums vairs nav aktuāls. Pēc kādas 10 reizes ieslēdzas pofigisms un taktika labāk nogaidīt, kad deg, tad tiešām zini, ka ir jēga kustēties.

[Mango]

Tas, par ko runā Nomade, man topikā neierakstās, jo tas nav par domāšanu, bet bezatbildību, slinkumu utt. Es ar savu poz.domāšanu neatkratos no darbiem.

Kuram būs zibenīgāka izpilde, tam, kurš pāris reizes ieelpos izelpos, vai tam, kurš ar pieri pāris reizes ieskries sienā?

[Mangusts]

Noskaņojumu nevar radīt, ja cilvēkam, kurš jau ir stresā, sludina, ka nav ko cepties, bet reāli problēmu risināt nepalīdz. Tad lai labāk paklusē.
Iejūtīgi jautājumi formas pēc bez patiesas intereses par lietu mani tikai tracina.

[Mango]

Par sludinātājiem es off, vienalga, vai sludina kūkas recepti vai reliģiju.

[viesmiiliigs]

Attieksmes jautājums. Iekšējais. Ja esi nīgrs kašķis, tad tāds arī paliec un visur tik saskati slikto, vai arī mainies uz augšu, uztver lietas mierīgi, harmoniski. Ja redzi problēmu, tad nevis auro, cik slikti, bet meklē un atrodi risinājumu un ej uz priekšu ar to. No negatīva dzīves skatījuma neviens laimīgāks nav palicis.
Tas ir iekšējs stāvoklis, līdz kuram pats esi nonācis, nevis kāda cita sludināts. Jo kamēr nebūsi ticis galā ar savām iekšām pats, nekas nemainīsies, sludina kāds vai nē

[Mangusts]

Nu redzi, pa manam, arī tu šobrīd sludini. Neuzskatu sevi par īgnu kašķi, bet nevaru saskatīt nekā pozitīva, kad darbs tiek darīts pēdējā brīdī, pa roku galam. Kādam to putru sanāk strēbt, un tajā strebšanas brīdī putras vārītāja iejūtīgie jautājumi, lai cik priecīgā tonī uzdoti, pozitīvismu nevairo un neuzmundrina.

[...(cita)]

Ir 4 varianti - domāt pozitīvi un darīt, kas jādara, domāt pozitīvi un neko nedarīt, domāt negatīvu un darīt, kas jādara, kā arī domāt negatīvi un neko nedarīt. Katra paša izvēle, kuru varianti izvēlēties. Pēc maniem novērojumiem, 3. un 4. pamatīgi bojā noskaņojumu apkārtējiem!

[viesmiiliigs]

No šāda skatu punkta, pārējie sludina negatīvu dzīves uztveri un it visā padjobku meklēšanu
Ā un sauc to par realitāti. Neaizmiglotu, nerožainu, nemākoņotu skatu uz PATIESĪBU. 
Arī es redzu to pašu realitāti, bet izvēlos meklēt tajā labās puses, ne sabiezināt krāsas un grimt negatīvismā.


Piemēram. Sestdien nepamanīju, ka laipā caurums (jā jā putniņus lūrēju apkārt), ar vienu kāju iekšā, kāja sasista, uz ceļa lillā pleķis sāpīgs, zemāk āda nobrāzta, otrs zilums paliels, pietūcis viegli. Pēc pāris km vēl ar to pašu kāju netīšām "iekāpu" purvā, piesmēlu botu. Atlikušos km nogāju žļurkstot un klibojot, joprojām uz ceļa atbalstīties nevaru. Bet es nevis brēcu, ka visi slikti, idioti laipu nav salabojuši (jāsaka, ka tā bija n-tajās vietās salauzta) un purvs ar tā uzturētājiem pie visa vainīgs, bet joprojām priecājos, ka bija super laiks, lieliska pastaiga, dažas smukas bildes sanāca, svaigs gaiss utt. Kas gan ir viegla apdauzīšanās uz pārējo ieguvumu fona?

[RaFix]

Ja ir kļūda atskaitē, tad vēsā mierā tā jānoliek nost, jāiziet ārā, jāieelpo svaigais pavasara gaiss, jāpasilda saulē šņobels. Kļūda pati ielēks acīs.

Bet var jau maķperemaķ aurot kabinetā, sabļaut uz kolēģiem, nolamāt sievu/vīru, kurš piezvanījis nelaikā, un taču ārā arī draņķīgs laiks, auksts un zāle vēl neaug. Jõr čois!

Iet ārā darba laikā es nevaru. Toties es varu ieiet pie kāda kolēģa. Tad arī eju ar savām lapām un palūdzu skaidru skatījumu no malas. Lamājis nevienu neesmu. Pie Pozitīvās eju tikai tad, ja citu variantu nav, no klausīšanās par to, ka pie vainas pozitīvisma trūkums, kaut es zinu, ka kļūda ir uz papīra, nevis manas iedomas, tiešām var izbesīt.

[Nomade]

Aizlasījos šite: http://sapnupardeveji.blogspot.lu/p/nenopietni-par-kadu-inovaciju-lr.html

Kā punkts uz I. )

[...(cita)]

Man nav iznācis satikt RaFix pieminētā tipa cilvēkus. Bet pārpārēm nācies satikties ar tādiem, pie kuriem, vēršoties ar kādu jautājumu, vispirms nākas noklausīties, cik dzīve ir grūta un slikta, cik viņam grūti, kā viņu es apgrūtinu, vēršoties ar kādu problēmu, pie kam, tā pat var nebūt kļūda MANĀ atskaitē, bet gan jautājums, kas šim cilvēkam jārisina "pēc amata pienākumiem"...

[viesmiiliigs]

Ilustrācija tēmai

[attachment deleted by admin]

[Aģents 0.7]

Ir 4 varianti - domāt pozitīvi un darīt, kas jādara, domāt pozitīvi un neko nedarīt, domāt negatīvu un darīt, kas jādara, kā arī domāt negatīvi un neko nedarīt. Katra paša izvēle, kuru varianti izvēlēties. Pēc maniem novērojumiem, 3. un 4. pamatīgi bojā noskaņojumu apkārtējiem!

Un visus četrus variantus viens cilvēks var īstenot pamīšus. Izkāpu ar labo kāju no gultas, visi luksofori bija zaļie - esmu super pozitīvs. Tusiņš bija čābīgs, bet galvu tāpat plēš pušu - braucat dillēs ar savu pozitīvismu.