Tā kā man te piedāvā skriet ultramaratonus kalnu apvidos, es mazliet paskaidrošu..
Es neesmu dzimis vai dabas dots vieglatlēts, kur nu vēl ubergaro distanču skrējējs. Tas, ko es varu izdarīt, tas ir tikai ilgstošu un regulāru treniņu rezultāts. Un lai arī es jūtos viegli līdz zināmam skriešanas ilgumam, tomēr distances virs 30 km gan treniņos, gan arī pasākumā man bija pieveicamas ar piepūli. Tas izsauca virkni tūlītēju fizioloģisku sarežģījumu pēc finiša, - atdzišana, nelabums, krampji muskuļos. Ne pārāk ilgi, bet diezgan neforši, lai to pieņemtu kā ikdienišķu parādību. Tas liecina par nepietiekamu trenētību tik garām distancēm. Tad nu secinājumu sadaļā man ir varianti - 1) vai nu trenēties vēl vairāk un panākt labākus izturības rādītājus, kas noderīgi ultramaratonam; 2) trenēties sava prieka un labsajūtas līmenī un neskriet vairāk par pusmaratonu, kas man ir vienkārša distance..
Es, šķiet, izvēlos otro, jo pirmais saistās ar man nepiemērotām blaknēm - tas paņem baigi daudz laika, tas izsmeļ organisma rezerves, tas rada dažas citas fizioloģiskas blaknes. Es nesaku, ka nekad un nemūžam neparakstīšos uz vēl vienu maratonu, bet vismaz no ultras, ceru, ka mani kāds atturēs un iebliezīs ar pannu vajadzīgajā brīdī..