Pirmais randiņš!

[Alstere]

Hmmm,par pirmo randiņu un jaunības izjūtām un atmiņām.Manas jaunibas laikā parasta randiņu vieta bija kinoteātris un obligāti pēdēja rindā.Tur varēja kino laikā čubināties un ņemties uz nebēdu-tumšs,silts ,aiz muguras neviens nesēd un nelūr.
Bet ja tā padomā-cik ļoti mainās izjūtas līdz ar gadu skaita augšanu.Apgriezti proporcionāli.Jo vairāk gadu,jo mazāk prieka sagādājas.Ja jaunībā prieku sagādāja pat tikai blakus sēdēšana,tad vēlāk  pat blakus gulēšana nesagādāja tādu prieku.Vispār nelāga.Un vistrakākais-ka ļoti labi atmiņā saglabājušās tā laika izjūtas un nu tagad dusmas pašai uz sevi,ka tie paši notikumi,tās pašas padarīšanas ir teju garlaicīgas un pelēkas.Kur pazudušas košās krāsas un prieks?Smadzenes apsūnojušas vai kā?Jo procesi jau tie paši,tikai uztveršana sabojājusies.
Tas tādas manas pārdomas,varbūt citiem tas tā nava.

To sauc par rutīnu. Normāli tas viss.

[Kikamora]

Es tagad tā sāku aizdomāties, vai man vispār dzīvē ir bijis tāds klasisks randiņš... Skolas laikā nē (stingri vecāki, es uz pretējo dzimumu vispār neskatījos, pretējais dzimums uz mani arī droši vien nē). Studiju laikā kaut kā parasti sanāca kompānijās tusēt. Bet tā, viens pret vienu, pastaigas, kino, romantika... Nea, nav bijis nekas tāds. Vai arī no atmiņas pazudis kā kaut kas nesvarīgs.

[Mao]

Man atkal šķiet bezgala aizkustinoši, cik dziļas atmiņas Mao sirdī atstājusi pirmā mīla. Pat, ja uzvedās neadakvāti pēc Mao uzskatiem.
Ko meitēns tādā vecumā var neadekvātu izdarīt? 
Droši vien dabīgais seksapīls līda ārā, bet nācās apslāpēt.
Mao apmierinātu manu ziņkāri, kāpēc vēl pēc gadiem viņš meiteni dēvē par zosi un kazu, bet ļoti mīļu zosi.

Meitēns bij mīļš un seksīgs, bet nevarēja izšķirties vai bezkaunīgs mopēds, vai tēva žigulis. Būtu pagaidījusi manu pilngadību un mūsu abu izlaidumu, uz to mēs brauktu ar MARK Vll. Eh, ko nu vairs....

[Mao]

Nu lab, abi labi, tikai mani pieķert nevarēja...

[Mao]

Hmmm,par pirmo randiņu un jaunības izjūtām un atmiņām.Manas jaunibas laikā parasta randiņu vieta bija kinoteātris un obligāti pēdēja rindā.Tur varēja kino laikā čubināties un ņemties uz nebēdu-tumšs,silts ,aiz muguras neviens nesēd un nelūr.
Bet ja tā padomā-cik ļoti mainās izjūtas līdz ar gadu skaita augšanu.Apgriezti proporcionāli.Jo vairāk gadu,jo mazāk prieka sagādājas.Ja jaunībā prieku sagādāja pat tikai blakus sēdēšana,tad vēlāk  pat blakus gulēšana nesagādāja tādu prieku.Vispār nelāga.Un vistrakākais-ka ļoti labi atmiņā saglabājušās tā laika izjūtas un nu tagad dusmas pašai uz sevi,ka tie paši notikumi,tās pašas padarīšanas ir teju garlaicīgas un pelēkas.Kur pazudušas košās krāsas un prieks?Smadzenes apsūnojušas vai kā?Jo procesi jau tie paši,tikai uztveršana sabojājusies.
Tas tādas manas pārdomas,varbūt citiem tas tā nava.

To sauc par ilgi cerētā un ļoti gaidītā nepiepildīšanos. Parasti pielīp meitenēm, tieši viņas sapņo pārspīlētās vērtībās un noskumst, kad saprot, ka tintē ir - nebūs.

[Broņa]

Es vedu uz muzeju. Visas. Pirmajā reizē....

Mao, uz Kara vai Okupācijas?
Ņemot vērā tavas intereses..

[Mao]

Nevar teikt, kas zin cik Jūsu te uzreiz žagoties sāks...

[dille]

Paldies Mao par atbildi.
Tad jau seksīgais meitēns tika citam. Varēji jau atkantēt, Mao.

Ezmei nevaru piekrist, jo man pietiekami solīdā vecumā visādas romantiskas izjūtas, ceļu trīcēšana, peldēšana laimē un eiforijā bijušas daudz spēcīgākas kā jaunībā.

[Broņa]

Dille, laimīgā. Varu piekrist Ezmei. Man pat nekustina vairs skaisti filmu varoņi, kur nu vēl parasti, dzīvē sastapti eksemplāri. Senāk biju kā transā kādu erotiski romantisku kinofilmu saskatījusies.

[Ezme]

Un vēl kas.Pie tagadējām iespējām esmu izskatījusies jaunības ''topa'' filmas,un  nesaprotu,kas gan man tur varēja tik ļoti patikt?!Tur pat nav ko pārdzivot.Tāpat izlasīju grāmatu,ko atcerējos kā pusaudzībā lasīju un bimbāju teju visas nakts garumā.Tagad neatradu tajā vairs neko nevienas asaras vērtu.
Dille,tiktiešām apskaužu,ka neesi zaudējusi dzīves krāsas!
Man laikam pa miegam kāds smadzenes pārstādījis....

[dille]

Labums jums droši vien tāds, ka netverat pasauli tik emocionāli, kā es. To man laikam reizēm gribētos dažādās dzīves situācijās - milzu savaldību, akmens seju un tā, lai neviens nespēj nolasīt manas emocijas.
Bet citādi - man tas patīk.
Jo vēlākos gados dzīve uzdāvina dziļumu.
Tas jau nav saistīts tikai ar erotiski romantiskām sajūtām, kaut arī tās ir foršas. Nu tā jums nav - nokrēslā pēkšņi tik fantastiskas gaismas un krāsas ieraugi, atplūst kādas pavasara smaržas, kaut kas netverams un pēkšņi ir tāda dziļa un patiesa laimes izjūta, no kuras aizraujas elpa un šķiet, par to jāpateicas, ka spēj to sajust.

[Broņa]

Laimes sajūtas nav. Tādu atceros bērnībā. Man viss velk uz asarām. Esmu neglābjams pesimists. Jā, cenšos to akmens seju. Tā, lai neredz, ko jūtu. Tikai ne jau tāpēc, lai noslēptu laimes un prieka sajūtu.
Erotiskas sajūtas vēl mūzika spēj atsaukt.. nu tā reti, pavisam negaidot, kaut ko pēkšņi izdzirdu un ievibrē.
Mēs jau te aizklīdušas neceļos. Tēma bija par randiņiem.

[Mao]

Paldies Mao par atbildi.
Tad jau seksīgais meitēns tika citam. Varēji jau atkantēt, Mao.

Kā tad! Tūlīt!!! Lai tagad raud, mazāk čurās.

[Mao]

Aūūūūūū! Kas te par bēdu ielej, tagadiņās? Ielej - viņš uzrakstīja, ha.
Es gan iemīlos 3x dienā un pavasarī 27x. Kāmēr Tu man tikai paej garām es jau ij tā, ir šitā ar Tevi un jau špudūkc pie nākošās. Kas i, saņemās, saņemās! Pamēģiniet šitā - vispirms sekss, tad iepazīties, tad domāt. Vismaz noknaibīsimies.

[Mao]

Gandrīz aizmirsu. Dillei, par viņas īpašo iekšējo stāvokli, kas liek Mao dvēselei cerībā, ka ne visa paaudze zudusi, diet erotisku diedjamo, speciāli no Mao - divas lieldienu, nu šitās, kā viņas, nu TĀS, eh - Spārk, mums ir smaiļiks ar divām, nu kā viņām tur... lieldienu tām?
Šitais?