Gan labi, gan slikti.
Egoisms karjerā - vairāk labi, nekā slikti. Egoisms ģimenē - uzsvars uz slikti.
Es meitai kopš mazotnes esmu apzināti mēģinājis ieaudzināt kkādu egoismu kā pretstatu sievas Terēzes sindromam/ok, spilgtināšanas pārspīlējums/. Sieva teica, ka manas metodes esot pārāk skarbas. Varbūt. Laikam jā..
Vienā brīdī pat sāku uztraukties, jo likās, ka mana metode ir ņēmusi vienvirziena virsroku un ir sanācis pārākajā pakāpē egoistisks cilvēks, kuram pilnīgi pie kājas visi apkārtējie. Pofig radniecības pakāpe.
Par laimi vēlāk viss izlīdzinājās lieliskā egoisma un līdzjūtības simbiozē.
Šobrīd ir atlicis veselīgais egoisms, kas nepieļauj savu interešu ignorēšanu un galējās situācijās modina briesmīgu nezvēru, kurš svilina līdz pamatiem. Un vienlaicīgi ir gatva cīnīties,ja kāds no savējiem sauc palīgā.
Prieks, ka tik ļoti nedala savējos un "ne" savējos, kā to daru es. Esmu mēģinājis laboties, analizējis, lasījis, uzklausījis... Mainīt principu "kas nav ar mani, ir pret mani" ir izdevies tikai piegludināt. īlenu maisā nenoslēpsi...
