Trix, tu viņus nepamanīji, jo soļoji pirmajās rindās. Un tad jau tos pakaļpalicējus nepamana. Ja atceries, tad kotējās visādi komjauniešu aktīvisti un tā.. Tie, kas gribēja pirmajās rindās tusēt, tie bez vārda runas stājās un bija skolas lepnums, visur piedalījās. Tiem, kas nestājās, regulāri masēja galvas, izsauca uz parrunām. Padomā labi, vai tiešām tavā klasē nebija neviena nekomjaunieša? Es tagad varu atcerēties veselus trīs. Viens bija ticīgais, par to jau arī viņu masēja. Tagad viņš ir mācītājs, nesen lasīju, ka iekļuvis skandālā, jo atskaņojis dievkalpojumā Līvu "Eglīti".
Ā, izlasīju, ka tev arī tādi tomēr ir bijuši. Un mans mamminieks bija brīvdomātājs, mierīgi varēja pateikt, ka ne oktobrēnos, ne pionieros bērns nestāsies, un vēl pāris bērniem bija tādi vecāki.
Vienai meitenei mamma bija skolotāja tajā pašā skolā, varu iedomāties, kas viņai bija tur jāpārdzīvo. Bet varbūt aiz cieņas lika viņu mierā, jo viņai dēls (klasesbiedrenes brālis) aizgāja bojā Afganistānā.
