Es nepieslejos ne autobraucējiem, ne kājāmgājējiem, jo trakie un pārgalvīgie ir sastopami visur. Bet es esmu PAR veselo saprātu, kas konkrētajā brīdī un konkrētajā situācijā ļauj pieņemt pareizo lēmumu.
Saprotu Rafika dusmas. Droši vien to meiteni vai vismaz bērnu ar citu pavadošo personu arī citās dienās var satikt ap to pašau laiku tajā vietā, ja mazais tiek vests uz bērnudārzu vai skolu.
No senākiem laikiem atceros gadījumu, kad ziemā gāju pāri ielai - vēl padomju laiks, mašīnu maz, ielas braucamā daļa apledojusi, mašīna gana tālu, lai es paspētu pāriet. A ko es? Kā tiku uz ielas, kāja slīdēja, nomaucos uz pakaļas mašīnai ceļā. Labi, ka ātrums nebija liels, neviens aizmugurē nebrauca, un žigulītim veiksmīgi izdevās nobremzēt nevis pārbraukt man pāri. Tad nu viņš pacietīgi gaidīja, kad es piecelšos un atbrīvošu viņam ceļu. Viss beidzās labi, bet ja tā nebūtu, es nezinu, kas būtu vainīgs.