Nu jopcik - nav jāmaksā ne algas, ne komunālie. Laikam ir pienācis tas statistiskais slieksnis, kad arī mazie veikali vairs nav drauds. Ir sarēķināts, ka visi smuki visu sapirks sestdienās, nevis skries pa tirgiem, tātad nada ta paliek kasē...., a kam tad lieki strādāt svētdien?
Ir tāds jēdziens "neiegūtā peļņa", konspirator. Kad šis cipars būs mazāks par ietaupījumu no nestrādāšanas svētdienā, tad arī būs jēga no nestrādāšanas svētdienās. Turklāt, pēc Tavas teorijas, iniciators ir lielie pārtikas veikali. Viņiem tas vispār ir neizdevīgi:
1) Ir konkurenti, kas turpina strādāt - tirgus un mazie veikali, kas tad arī pārņems to klientūru, kas citādi būtu devusies uz lielveikalu. Nevar svētdienas peļņu ierēķināt sestdienā, jo nav paredzams, cik liela daļa svētdienas pircēju pielāgosies jaunajam darbalaikam, bet cik liela - pārorientēsies uz citu piedāvājumu.
2) Produktiem ir realizācijas termiņš. Tas nepagarinās no tā, ka veikalam ir brīvdiena. Protams, ir iespējams mazāks iepirkums, bet mazāks iepirkums nozīmē lielāku iepirkuma cenu, kas zināmā mērā samazinās pircēju skaitu, jo katra pircēja pirktspēja ir tāda, kāda ir un, kamēr ir konkurents, kas tirgo lētāk, pircējs nav ieinteresēts maksāt vairāk. Iepirkums tādā apjomā, lai sestdienas vakarā nebūtu atlikuma, tas vispār ir nerentabli - ne vien cena paceļas, bet samazinās arī pārdotā apjoms - ir jāiepērk jūtami mazāk preces, lai atlikumā nepaliktu nekas. Ja kaut kas paliek un tam beidzas termiņš, produkts ir jānoraksta = zaudējumi.
Abi šie faktori, kas ir elementāri ekonomikas pamati, kopā apgāž Tavu "viss izrēķināts" teoriju, jo izrēķināt visu, situācijā, kad konkurents turpina strādāt, nav iespējams.