Phe, ja es nedēļā nebūšu nopirkusi to gaļas kluci, tad svētdien sīkbodē apkaltušo un nostāvējušo nepirkšu ne tik. "Mazie veikaliņi" manās acīs ir totāli diskreditējušīes ar vecu preci, lai nu man atvaino "mazais bizness", ko principā aizstāvu. Principā viņu pozīciju saprotu - pēc tā, ko no viņiem noplēš, izdzīvot vispār var tikai burvis -, bet tas neveicina manu vēlmi pirkt pavecus produktus [jo iepirkt biežāk, mazliet, svaigus vai pēc pasūtījuma ir dārgāk un ķēpīgāk, ja ne neiespējami, bet finanšu rezerves viņiem nav].
Par "rūpēm par pārdevējiem" atļaujiet paņirgt - mazo veikaliņu darbinieki nav pelnījuši atpūtu ar ģimeni?
Tautas stulbumu [svētdienu ekskursijas uz lielveikalu] nevar izārstēt ar aizliegumu, taču saprātīgajai tautas daļai kārtējais sprungulis riteņos. Nu tad jau uzreiz piekarinām sarkanus karogus - sestdienu pēcpusdienās un svētdienās viss ciet un basta, 4. brīvdienu dienā ēdam makaronus. Piens veikalā beidzas vienos, gaļa reizi nedēļā, desa - reizi mēnesī, banāni tikai Maskavā, tomāti - pa kilogramam "vienās rokās"...