Baidos, ka pilnas burkas cepenē ir vēl lielāks čakars nekā pasterizēt katlā.
1. Visas burkas izmazgāt, es teicu - Izmazgāt, un tas nozīmē kārtīgi izberzt ar asu švammi un trauklīdzekli, nevis mazliet apskalināt. Izskalot, izplaucēt ar vārošu ūdeni, salikt uz tīra dvieļa ar kaklu uz leju, vāciņus arī nomazgāt un izkarsēt. Katrs mēsliņš un tauciņš ir potenciāls pelējuma avots. Šis attiecas uz jebkuru konservēšanu neatkarīgi no pēcapstrādes. Netīras burkas pasterizēšana neglābs.
2. Tālākais atkarīgs no produkta.
a) Ievārījumus gāž burkās max karstus, vāks virsū, sega visam pāri, lai dziest savā nodabā. Sīrupiem pudelēs tas pats. Šķidrumā peldošus vārītus objektus (piem., ķirbjus) gāžu otrādi, ievārījumus ne [pēc manas bērnības pieredzes, tieši tas apķepušais vāks sāk pelēt].
b) Kompotus un gurķus, ko burkās liek aukstus, aplej ar vārošu suslu un pasterizē. Pēc burku piepildīšanas vāciņus uzliek, viegli aizskrūvē, bet nepiegriež. Tā, lai aiz vāka var pacelt, bet lai gaiss brīvi staigā.
Nepieciešamie atribūti - liels katls, katla izmēra rimbulis ar caurumiem un kājiņām (piem., kaut kāda caurumainā bleķa plāksne, kam atlocīti stūrīši uz leju). Burkas pa tiešo uz katla dibena neliek, skatās, lai neskaras pie katla sienām un viena pie otras. Avīzes kā paliktnis kalpo slikti, jo zem tām krājas lieli burbuļi, dvieli neesmu mēģinājusi - sanāk nelīdzena pamatne uz locījuma vietām, IMHO neērti, jo burkas gāžas.
Ja negribi lieku ķēpu, burkas iepriekš jāpiemēra, cik katlā ietilpst vienā reizē, un vienā porcijā pasterizē viena augstuma burkas. Vispirms mazākās, tad lielākās, jo pieliet klāt karstu ūdeni ir vieglāk, nekā smalstīt nost, kad burkās smeļas. Uzvāra ūdeni tējkannā (vai otrā katlā), saliek pirmo porciju tukšā katlā, pielej vārošu ūdeni līdz kakliņam, karsē atkarībā no burku izmēra (laiku meklē internetā). Gurķus - līdz brīdim, kad sāk manīt krāsas maiņu. Katlu tur "blusošanas režīmā" - kad skraida sīki burbulīši gar katla malām, bet nevārās (pedanti mēra temperatūru).
Vislielākais čakars ir izņemt pirmo burku, jo ūdens tuvu pirkstiem - dvielis mēdz pieraut ūdeni. (Esot atribūti izņemamšanai.) Kā burka ārā, tā piegriež vāku līdz galam, apmet otrādi, ņem nākamo utt. Saliek nākamo burku porciju, papildina ar karstu ūdeni līdz kakliņam un turpina. Ja beidzamajai porcijai paliks mazāk burku, ūdeni vajadzēs vairāk. Kamēr burkas silst, nokopj iepriekšējās - saliek atpakaļ pareizā virzienā kaut kur, kur netraucē. Ja produkts atļauj, pārsedz - karsēšanās turpinās ilgāk. Gurķus, ķirbjus es nesedzu - stāsta, ka pārkarsējas un kļūst mīksti.
Lai nu kas, bet šitais process IMHO galīgi nav čakarīgs, ja tehnoloģija adekvāta un ir tehniskā domāšana komplektā ar spēju paredzēt savas darbības sekas (ja ieliksi mazu burku pilnā katlā, piesmelsies kā likts). Jāgaida, kamēr porcija izkarsēsies, jebkurā gadījumā - tā cepenē, tā katlā. Diži vairāk par 10 burkām reizē man reti ir, tās ir 2 porcijas. Kamēr karsējas, tikmēr satīru virtuvi.